1. Ekonomisko darbību ietekmējošie faktori .
Ekonomiskā darbība ir komplicēta, saistīta, un šo procesu cēloņi un sekas prasa vērtēšanu, jo tikai tad seko rīcība ar izdevīgāko variantu. Gan mikroekonomikas, makroekonomikas galvenā problēma ir ražošanas resursu ierobežotība. No šīs atziņas tiek veidoti visdažādākie loģiskie secinājumi. Tāpēc ražošanas resursu alternatīvas izvēle ir viena no centrālajām makroekonomikas problēmām. Alternatīvu izvēle veido makroekonomikas virzienu, tā nav nejauša.
Izvēle vienmēr ir motivēta. Jebkura normāla rīcība ir motivēta. Vienmēr eksistē pamudinoši faktori, kas liek attiecīgi rīkoties. Šie faktori ir loģiski analizējami. Ekonomikas centrālā problēma ir saimniekotāju subjektu jebkuru darbinieku motivācijas cēloņsakarību izdibināšana, t.i. izpētīt, kādi nosacījumi, cēloņi nosaka kādus rezultātus, sekas. Bez motīvu izzināšanas nevar izprast un vadīt saimnieciskos procesus, prognozēt konkrētas ekonomiskās uzvedības, rīcības tuvākās un tālākās sekas. Makroekonomikā motivācija izpaužas caur lielo skaitļu likumu. Tautsaimnieciskais rezultāts ir cilvēku vairākuma uzvedības auglis. Te darbojas nevis autonoms indivīds, bet lielas sociālās grupas, kuras vieno un saliedē kopīgi motīvi, vienādas intereses. Atsevišķu cilvēku individuāli centieni grupas sastāvā ir jau atmesti, palicis tikai kopīgais. Vispārinājuma augstākā virsotne ir “homo economikus“. Tas ir tirgus ekonomikas vispārināts subjekts. Arī “homo economikus“ pēc sociālā stāvokļa nav viendabīgs, tāpēc arī makroekonomika pēta un ievēro sociālo grupu motivāciju.
Ir tādi motivācijas elementi, kas makroekonomikā izpaužas atkārtoti. Vispirms jāmin tā motivācija, kas saistās ar ekonomisko parādību skaitlisko lielumu. Inflāciju kā makroekonomisku parādību izprast bez motivācijas, kas balstās uz kvantitatīvām attiecībām, nav iespējams. Bezdarbs gūst jaunu kvalitāti, pastāvot noteiktam skaitliskam lielumam. Darba ņēmēju atlaišana, no darba devēju puses, ir rūpīgi pārdomāta, motivēta rīcība. Makroekonomikā motivācija dalās arī ideoloģiskajā un gnozeoloģiskajā motivācijā.
Ideoloģiskā nostāja motivē ekonomiskās sistēmas tipa izvēli.
Gnozeoloģija ir izziņas teorija. Gnezeoloģiskā motivācija ir saistīta ar dažām tirgus saimniecības teorijām, kas katra saistās ar noteiktu motivācijas mehānismu. Atkarībā no tā, kāds konkrēti ir šis mehānisms, tiek motivēta noteikta ekonomiska rīcība, kas savukārt nosaka vienas vai otras sekas, tīkamāku vai mazāk pieņemamu rezultātu.
Arī pieprasījuma un piedāvājuma teorijai (keinsisma un monetārisma atvases) ir savs motivācijas mehānisms, kas nozīmē ekonomisko uzvedību ievirzīt noteiktā gultnē. Gnozeoloģiskai motivācijai jābūt Latvijai piemērotai. Kādu motivācijas sistēmu pamatos izvēlēsies, tādi būs arī daudzi motivācijas apakšsistēmas elementi. …
