Secinājumi
Šī darba tēma tagad, sakarā ar finanšu krīzi, vēl ir ļoti aktuāla. Piemērām, Latvijā 2010.gada laikā bija manāms vislielākais maksātnespējīgo uzņēmumu pieteikums pēdējo trīs gadu laikā(pēc Lursoft publicētajiem statistikas datiem). Tāda ir situācija, jo valsts ekonomika vairs nespēj atbalstīt uzņēmumus, kā arī piemēro augstas prasības nodokļu ziņā. Visvairāk tas skār pakalpojumu nozari un tirdzniecību.
Uzņēmējdarbība ir liels risks un uzņēmējam cītīgi jāseko gan ekonomiskai situācijai valstī, gan arī firmas finansiālam stāvoklim. Piemēram, trūkstot finanšu līdzekļiem, firmas darbība tiek apdraudēta un līdz ar to ir lielākas iespējas, ka firma nonāks maksātnespējas procesā.
Cītīgi jāseko un jāmāk novērtēt arī sadarbības partneru finansiālo stāvokli, jo to maksātnespēja var novest arī līdz sava uzņēmuma maksātnespējai.
Pareizi jāizmanto pamatlīdzekļi, kā arī nevajadzētu izveidot pārāk lielus (nevajadzīgus) krājumus noliktavās, jaseko, lai visas iekārtas būtu izmantotas un nebūtu arī pārāk noslogotas.
Uzņēmuma vadītājam ir jāizvēlās pareizu, efektīvu finanšu stratēģiju, jaseko, lai saistības nebūtu pārāk lielas.
Obligāti jāveido rezerves kapitālu, kurā no tīras peļņas atskaita 5-10%.
Tiklīdz ir parādījušas bankrota, maksātnespējas pazīmes, obligāti kaut ko ir jādara lietas labā, jo uzņēmuma novešana līdz maksātnespējai (ļaunpratīga, nolaidības dēļ) ir kriminālsodama.
Jāatcerās arī, ka uzņēmuma maksātnespēja nav uzņēmuma nāve. Maksātnespējai nav vienīgā izeja bankrots, jo pastāv arī mierizlīgums un sanācija, kas dod iespēju uzņēmumam veikt savu darbību un nostabilizēties, lai varētu segt savas saistības.
Maksātnespēja ir nepatīkams process, bet tas ir nepieciešams, lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi- apmierinātu kreditoru prasījumu vai atjaunotu parādnieka uzņēmuma maksātspēju.
…
