Kriptogrāfiskos algoritmus var iedalīt simetriskajos (saukts arī par privātās atslēgas algoritmu) un asimetriskajos (saukts arī par publiskās atslēgas algoritmu).
Simetriskā šifrēšana ir uzskatāma par vecāko un pazīstamāko tehniku. Šajā gadījumā primārā atslēga var būt gan skaitlis, gan vārds, gan burtu virkne un savā starpā pilnīgi nesaistītu simbolu izlase, kas tiek piešķirta ziņojumam, lai mainītu tā saturu. Ar primāro atslēgu vērojamas problēmas
brīdī, kad norit datu apmaiņa internetā vai lielu tīklu ietvaros. Ikviens, kurš zina slepeno atslēgu, var atšifrēt ziņu, tādējādi aktuāls un būtisks ir jautājums par nevēlamu un neparedzētu informācijas noplūdi.
Kā efektīvu un visai drošu risinājumu mūsdienu kriptogrāfija piedāvā asimetrisko šifrēšanu, kurā ir divi saistīti taustiņi - atslēgu pāri. Publiskā atslēga ir brīvi pieejama ikvienam, kurš, iespējams, vēlas nosūtīt privātās atslēgas turētājam ziņu. Otra, privātā atslēga tiek turēta slepenībā, lai tikai informācijas saņēmējs spētu ziņojumu atšifrēt.
Kriptogrāfijas sniegtās iespējas plaši tiek izmantotas sadzīvē, piemēram, bankas automātos, datoru parolēs, elektroniskajā tirdzniecībā un citur. Šobrīd diez gan izplatīta ir biometrijas datu šifrēšana, kas paredz nolasīt lietotāja pirkstu nospiedumus, acu zīlītes, tādējādi konstatējot, vai konkrētajai personai ir pieeja aizsargātajai ierīcei.
Ir vairāki veidi kā iespējams šifrēt atsevišķus failus, neiegādājoties dārgas programmas. Populārākās aplikācijas, lietotnes ir Microsoft Office 2010 (ar AES-256 algoritmu), WinZip, BetterZip, GnuPG u.c.
Uzņēmumiem Latvijā tiek piedāvātas maksas programmas, kas ar savu vārdu vien garantē datu drošību. No 2008. gada viens no populārākajiem komerciālās datu šifrēšanas risinājumiem ir programma PGP (Pretty Good Privacy) Desktop, kuru izmanto ne viens vien uzņēmums.
…