Masu komunikācija mūsdienās aizņem svarīgu vietu daudzās cilvēku darbības jomās. Komunikācija ar medijiem ir viens no svarīgākajiem jebkura uzņēmuma vai organizācijas veiksmīgas darbības priekšnoteikumiem. Tā ir centrālā daļa, ekonomikas institūciju struktūrā, nozīmīga politisko, reliģisko un izglītības institūciju īpašība. Mediji eksistē kā sistēma, pildot svarīgas funkcijas visas sabiedrības interesēs.
Masu saziņas līdzekļi- prese, radio, televīzija, interneta mediji - uzskatāmi ne tikai par stratēģiski svarīgu sabiedriskās domas veidošanas sektoru, bet arī par fundamentālu sociāli kulturālas identitātes nesēju.
Mediju spēks ir milzīgs un veiksmīga biznesa attīstība mūsdienās arvien vairāk kļūst atkarīga no mākslas sadzīvot ar "otras senākās profesijas pārstāvjiem". Lai šo procesu varētu plānot un vadīt, būtiski ir atrast un pasniegt tieši to informāciju, kas attiecas uz mūsu klientus interesējošo mērķa auditoriju.
Nav obligāti jātērē nauda reklāmas laukumu iepirkšanai. Pietiek vienkārši ar labu attiecību izveidošanu un uzturēšanu ar masu informācijas līdzekļiem. Avīzes, žurnāli un citi masu mēdiji ir fundamentāli atkarīgi no informācijas plūsmas, ko saņem, ja vēlas izdzīvot konkurences apstākļos. Ikviens no tiem ir gatavs publicēt gandrīz jebkuru informāciju, ja tikai tā var likties interesanta lasītājiem, klausītājiem vai skatītājiem. Masu informācijas līdzekļiem maksā par to, ka tie izplata informāciju, bet sabiedrisko attiecību kompānijām par to, ka viņas rada informāciju.
Organizācijām un sabiedrisko attiecību darbiniekiem vajadzētu attiecībā pret masu saziņas līdzekļiem izturēties tāpat, kā cilvēki mēdz izturēties pret saviem kapitālieguldījumiem. Presē sniegto reportāžu precizitāte un objektivitāte nebūt nav atkarīga tikai un vienīgi no reportiera. Tomēr gala rezultātā attiecības starp sabiedrisko attiecību darbiniekiem un žurnālistiem ietekmē veidu, kā materiāls par sabiedrisko attiecību darbinieka lietu vai organizāciju tiek atspoguļots masu saziņas līdzekļos.…
