1988. gadā Latvijas bagātība, neskaitot zemes un mežu vērtību, bija 43,3 miljd. rubļu, vairākās jomās Latvija bija Rietumu līmenī : salīdzinoši laba infrastruktūra, augsts tautas izglītības līmenis un izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. PSRS atstātais tautsaimniecības mantojums bija milzīgs un bez parādiem. Bija nepieciešama tikai pārveidošana un pārprofilēšana. Ražotnes bija iekļautas vienotā infrastruktūrā. Privatizēt vajadzēja tikai iekšējās tirdzniecības sfēru, vieglo rūpniecību, amatniecību un pakalpojumu sfēru, lielos uzņēmumus atstājot valsts īpašumā vai kontrolē.
Viens no valsts galvenajiem mērķiem – iedzīvotāju labklājības līmeņa celšana. Privatizācija, kuras rezultātā sašaurinās vai tiek pārtraukta ražošana, sekmē valsts atpalicību. Latvijā pēc privatizācijas 21. gadsimta sākumā izveidojās par 50% mazāks preču un pakalpojumu klāsts baltajā ekonomikā, radās priekšnoteikumi pelēkās un melnās ekonomikas attīstībai. Tas liecina par atšķirībām valdības un sabiedrības interesēs. Cēlonis – ja valdība nepilda savus uzdevumus, sabiedrība atsakās pildīt savus : tiek ieviesta alga aploksnēs, apejot nodokļus. Bez tam, nodokļi ir tiešās izmaksas. Sabiedrību interesē sociālā aizsardzība, bezdarbs, inflācija, izglītība un veselības aizsardzība. Valdība netērē nodokļus sabiedrības interesēs, sabiedrības locekļiem pašiem jāuzņemas funkcijas, kuras būtu jāpilda valstij. Dzenoties pēc fiskāliem mērķiem ( nodokļu ieņēmumu palielināšana ), tiek samazināta tautas bagātība. No tautas bagātības viedokļa arī pelēkā un pašražojošā ekonomika rada preces un pakalpojumus. Cīņa pret pelēko ekonomiku, neradot tikpat lielu preču un pakalpojumu klāstu baltajā ekonomikā, ir cīņa par atpalicības palielināšanu.
Neatkarības gados Latvijas valsts ir izkropļojusi tirgus ekonomiku, radot slēgtu, korumpētu ekonomisko sistēmu, sekmējusi pelēko ekonomiku, kas ir vienīgā iespēja attīstīties un nebankrotēt. Latvijā pašražošana un pelēkā ekonomika aptver apmēram 60% sabiedrības. Tas izskaidrojams ar to, ka pelēkais un pašražojošais sektors ir daudz elastīgāki krīzes situācijās nekā baltais sektors.
Globalizācijas rezultātā rodas transnacionāli megamonopoli, tāpēc tiek izputināti sīkie ražotāji. Tirgu izkropļo valsts pirkumi, licences, kvotas, standarti. Zūd konkurence par kvalitāti, cenu, pietiek tikai ievērot standartu .Latvijai raksturīga korupcija, valsts protekcionisms. Nodokļu sistēma kavē saimniecības attīstību, saudzējot bagātos un ārzemniekus.
Viens no valsts ekonomiskās attīstības svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir kvalitatīva un sakārtota uzņēmējdarbības vide, tās konkurētspējas paaugstināšana citu valsti vidū. Pēc Pasaules Bankas ( PB) ziņām Latvija 2008. gadā bija 29. vietā 181 valstu vidū pēc uzņēmējdarbības vides kvalitātes. Uzņēmējdarbības vide vērtēta 10 aspektos.…
