Ekonomisko attiecību un procesu izpēti visas tautsaimniecības vai lielu ekonomisko sektoru līmenī sauc par makroekonomisko analīzi, un tā ir viens no svarīgākajiem makroekonomikas uzdevumiem. Makroekonomika pēta virkni tautsaimniecībai svarīgu problēmu, taču, iedziļinoties tajās un izpētot to rašanās iemeslus, nonākam pie secinājuma, ka arī šajā gadījumā par primāro jāatzīst tā pati resursu ierobežotība.1
Tātad makroekonomika pēta galveno ekonomikas problēmu: ierobežoto resursu izmantošanu no nacionālās ekonomikas vai tās lielo sastāvdaļu pozīcijām. Vispārīgi makroekonomika parāda, kā funkcionē ekonomiskā sistēma: kāds ir ražošanas apjoms, vidējais cenu līmenis, nodarbinātība, iedzīvotāju reālie ienākumi noteiktā laika periodā.2
Makroekonomiskās regulēšanas nozīme mūsdienās pieaug, jo tirgus mehānisms monopolsituācijā vairs nevar veikt galvenā regulatora funkcijas. Tas nenozīmē, ka valsts tieši iejaucas ražošanas procesā. Tās regulējošā loma pieaug, risinot sociālās un ekoloģiskās problēmas, kā arī veidojot starpvalstu ekonomiskās attiecības.3
Balstoties uz makroekonomiskās analīzes rezultātiem un teorijas likumsakarībām, valstis izstrādā savu ekonomisko politiku. Tās galvenais uzdevums ir ekonomikas pamatproblēmas atrisināšana, lai panāktu stabilu un līdzsvarotu ekonomikas attīstību un ierobežoto resursu maksimāli racionālu izmantošanu. Šī uzdevuma veikšana ir sarežģīts process, kura gaitā jāatrisina virkne savstarpēji saistītu problēmu. Tā kā makroekonomika ir mācība, kas dod zināšanas par ekonomiku kopumā, tad no šejienes arī izriet makroekonomiskie mērķi. Svarīgākie mērķi ir šādi:
Vispārējs iedzīvotāju dzīves līmenis, viņu ekonomiskā brīvība, drošība un vienlīdzība;
Ekonomiskā efektivitāte un ekonomikas izaugsme;
Pilnīgā nodarbinātība un cenu stabilitāte.
Makroekonomikas līmenī parasti tiek apskatīti trīs savstarpēji saistīti tirgus veidi: preču tirgus, darba tirgus un naudas (finansu kapitāla) tirgus, kā arī ar tiem saistītas trīs galvenās makroekonomiskās parādības: ekonomikas izaugsme, bezdarbs un inflācija. Makroekonomikas galvenā problēma ir kopējā pieprasījuma un kopējā piedāvājuma noteicēju faktoru analīze. Īslaicīgā periodā makroekonomikā dažkārt kopējais pieprasījums pārsniedz kopējo piedāvājumu, līdz ar to radot inflāciju. Vai arī notiek pretējas parādības, kad kopējais pieprasījums samazinās un kļūst mazāks par kopējo piedāvājumu, kas noved pie bezdarba un deflācijas. Ilgstošā periodā makroekonomikas būtiskākais jautājums ir ekonomikas izaugsme un ar to saistītās problēmas: ražošanas iespēju pilnīga izmantošana un reālo vidējo ienākumu palielināšana uz vienu iedzīvotāju. Galvenie makroekonomikas rādītāji, kas atspoguļo valsts ekonomiskās darbības rezultātus kopumā, ir nacionālais kopprodukts, iekšzemes kopprodukts, tīrais iekšzemes kopprodukts, nacionālais ienākums.
Studiju darba mērķis: izpētīt uzņēmējdarbības attīstību un atbalsta veidus Latgales reģionā.
Studiju darba uzdevumi:
Izanalizēt uzņēmējdarbības rādītājus Latgales reģionā;
Apskatīt uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā pa nozarēm;
Izvērtēt uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latgales reģionā;
Izstrādāt secinājumus un priekšlikumus.
Pētīšanas periods: laika periods no 1998. g. – 2005.g.
Kā galvenais rādītājs mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības raksturošanai ikvienā valstī tiek izmantots MVU skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Vadoties pēc šī rādītāja, Latvija (rādītājs -18,14) ievērojami atpaliek no ES dalībvalstu vidējā līmeņa (51), kā arī citām ES kandidātvalstīm. Turklāt dažādos Latvijas reģionos šis rādītājs ir būtiski atšķirīgs: Rīgā – 28,14, Kurzemē – 13,40, Vidzemē – 12,07, Zemgalē – 10,78, savukārt Latgalē – 9,52. Šo disproporciju (ārpus Rīgas darbojas tikai 43% no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem) pastiprina fakts, ka reģionos ar zemāku uzņēmējdarbības aktivitātes līmeni salīdzinoši augsts ir tirdzniecības nozares uzņēmumu īpatsvars (Latgalē – 50,32%, bet Rīgā tikai 40,84%).1
Latvijā pēc neatkarības atgūšanas mantojumā saņemtais administratīvi teritoriālais dalījums nebija mūsdienu prasībām atbilstošs, un tas joprojām nebija piemērots izmainītajai saimnieciskajai struktūrai, dzīves veidam, informācijas tehnoloģiju attīstībai u.c., tas pilnībā nenodrošina pašvaldībām uzticēto funkciju izpildi, tas rada jau tā nepietiekošo pašvaldību resursu sadrumstalotību un līdz ar to neracionālu to izmantošanu.…
