1.1 KOMERCDARBĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
Latvijā deviņdesmito gadu sākumā, kad sākās pāreja uz tirgus ekonomiku, tika pieņemts likums „Par uzņēmējdarbību”, kas noteica galvenos uzņēmējdarbības principus un uzņēmējdarbības formas. 1995. un 1996. gadā īpaši svarīgs kļuva jautājums par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā, un tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidoja jaunu darba grupu Komerclikuma izstrādei.1 2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikums.
Komerclikums, līdz ar citiem likumdošanas aktiem, ir viens no galvenajiem valsts regulēšanas instrumentiem mikroekonomikas jomā, kurš iezīmēja būtiskas izmaiņas uzņēmējdarbības vidē, pirmām kārtām samazinot uzņēmējdarbības formas no vairāk nekā desmit līdz piecām. Komerclikums paredz šādas uzņēmējdarbības formas jeb komersanta veidus: individuālais komersants (fiziska persona, kura ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants), personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība) un kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežot atbildību un akciju sabiedrība). Šis likums komercdarbības procesus padara pārskatāmus un prognozējamus, līdz ar to nodrošinot valsts ekonomiskās attīstības stabilitāti. Komercdarbību regulē Satversme, Komerclikums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.2
Kopš stājies spēkā jaunais Komerclikums, ir mainījies dažu uzņēmējdarbību terminu traktējums. Normatīvajos aktos nav tādu jēdzienu kā uzņēmējdarbība, toties ir jēdziens komercdarbība. Komerclikumā šīs jēdziens ir definēts šādi:„ Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.”3 Pēc autora domām: uzņēmējdarbības pamatā ir personīgās intereses, kuras realizējot neapzināti tiek apmierinātas arī visas sabiedrības vajadzības.
Jēdzieni komersants un uzņēmējs ir atšķirīgi. Komercija ir cieši saistīta ar preču un pakalpojumu pārdošanas procesu. Šī iemesla dēļ arī šodien ir komercdirektori, kuri vada un realizē tieši pārdošanas procesu. Komerclikumā noteikts, ka „komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība)”4. Angļu valodā runājošās valstīs vārdu "komersants" parasti lieto šaurākā nozīmē - tirgotājs, dīleris, mākleris. Latvijas Komerclikumā mākleris ir komersants, starpnieks, kurš palīdz citām personām noslēgt darījumus.
…
