Uzņēmējdarbības ētika

Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts tautsaimniecības pamats. Tā veido valsts iekšzemes kopproduktu, tāpēc ir svarīgi, lai tā attīstītos un pilnveidotos un lai tajā būtu pēc iespējas mazāk negatīvu lietu. Vārds „uzņēmējdarbība” vai arī tautā iegājies tā starptautiskais sinonīms „bizness” tiek lietots ar pretrunīgu izpratni. Vieni tajā saskata ērtu līdzekli, lai „izsistos uz augšu”, citi tajā saskata krāpšanos, negodīgumu, iedzīvošanos uz citu rēķina. Taisnība ir gan vieniem, gan otriem, jo cik dažādi ir cilvēki, tik dažādas arī ir metodes, kā panākt vēlamo rezultātu, proti- peļņu.
Uzņēmējdarbība ir ekonomiska, tiesiska un morāla kategorija, kurā ir savi rakstīti un nerakstīti likumi, savstarpējo attiecību ētika, tāpat kā jebkurās citās attiecībās. Uzņēmējam ir jāatrod līdzsvars starp apmātīgu tiekšanos uz peļņu, neņemot vērā nekādus ētikas apsvērumus un bijīgu pakļaušanos visiem ierobežojošiem faktoriem, tādējādi parādot, ka viņš ir vāja rakstura cilvēks. Uzņēmējdarbība ir vērsta uz peļņas gūšanu, tā ir egoistiska, taču Latvijas likumdošana atļauj jebkuram veidot uzņēmumu, izvirzīt ideju un realizēt to dzīvē.
„Uzņēmējdarbības ētika” ir grūti definējams jēdziens, un dažādās valstīs to uztver citādi. Uzņēmējdarbības ētika nav konkrēta lieta, lai gan tā ir atrodama visās uzņēmējdarbības norisēs.…