Uzņēmums, uzņēmējs, uzņēmējdarbība ir ikdienā bieži lietojami jēdzieni un katram cilvēkam par tiem ir kaut kas zināms. Ar šiem jēdzieniem saistītos jautājumus pēta un analizē menedžments, kas skar firmu dibināšanu, organizēšanu, darbību, lietišķo ekonomiku un visu uzņēmējdarbību formu pārvaldi - saimnieciskās darbības, tehniskās bāzes uzskaiti un citus aspektus. Latvijas likumdošanā uzņēmējdarbības vietā oficiāli tiek lietots termins - komercdarbība, bet uzņēmēja vietā - komersants.
Uzņēmējdarbība nav tikai darbošanās veids, tā ir arī noteikts uzvedības tips un stils, īpašs domāšanas veids, gandrīz kā dzīvesveids. Tas viss prasa netradicionālu risinājumu meklēšanu un ieviešanu. Tikpat svarīga ir jaunu izejvielu un jaunu tirgu meklēšana un jaunu organizācijas un vadīšanas formu ieviešana. To visu var panākt ar personisku aktivitāti, prasmi mobilizēt savu gribasspēku, gribēt un mācēt efektīvi risināt izvirzītos uzdevumus un gūt maksimālu labumu katrā konkrētā situācijā.
Taču jebkura uzņēmējdarbība ir saistīta ar risku, tas nozīmē, ka veicot jebkuru pasākumu, jāapzinās, ka to pavadīs ne tikai panākumi, bet kā iepriekš minēju, var pat sākties cīņa tikai par izdzīvošanu.
Uzņēmējs pērk vai īrē ražošanas faktorus, organizē to savienošanu, lai tā rezultātā gūtu produkciju, kuru pārdodot, atgūtu ieguldītos līdzekļus un pelnītu. Bez šaubām peļņa ir uzņēmēja rīcības pamatmotīvs, taču peļņa nedrīkst kļūt par uzņēmēj-darbības pašmērķi. Stabilu peļņu var nodrošināt tikai un vienīgi ražojot preces patērētājiem, apmierinot viņu vajadzības.…