SECINĀJUMI
1. Valsts atbalsta politikas pasākumiem ir jābūt piesardzīgiem attiecības uz atbalsta sniegšanu uzņēmējiem. Tas var kropļot Latvijas iekšējo tirgus konkurenci, piesaistot nepamatotus līdzekļus uzņēmējdarbības paplašināšanai.
2. Valsts atbalsts tiek finansēts no nodokļu maksātāju naudas, tāpēc ir svarīgi apzināties, kuriem uzņēmumiem nauda ir vairāk, kuriem mazāk nepieciešama.
3. Valsts atbalsts nav vispārēja palīdzība, kas pieejama visiem uzņēmumiem. 4. Valsts atbalsta politikas īstenošanai ir izvirzīti konkrēti mērķi, lai nodrošinātu dalībvalstīm skaidru, visaptverošu un prognozējamu satvaru, kas sekmē kohēziju, konkurētspēju un augstu sadzīves pakalpojumu kvalitātes līmeni.
5. Iestāšanās Eiropas Savienībā, tas būtiski paaugstinājies konkurences līmenis, izmaksas kļuvušas lielākas un uzņēmumiem radās problēmas pielāgoties Eiropas tirgiem un savu produkciju realizēt ārpus valsts robežām.
6. Eiropas Savienības atbalsta fondi, palīdz uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju iekšzemes un Eiropas tirgos.
7. Uzņēmumu konkurētspēja nevar attīstīties bez uzņēmējdarbības labvēlīgas vides, kuru ietekmē vairāki faktori, kas ir būtiski. Svarīgākie faktori uzņēmējdarbības attīstībai, lai veicinātu tās konkurētspēju ir valsts nodokļu politika, infrastruktūras un kapitāla tirgus, izglītības sistēma un valsts atbalsta efektivitāte Potenciāliem uzņēmējiem trūkst pieredzes un informācijas apmaiņas, lai izstrādātu kvalitatīvus biznesa plānus, naudas plūsmas vadību un vāju uzņēmējdarbības organizācijas kultūru strādājot globālajā ekonomikā.
8. Uzņēmumi, kas darbojas valsts atbalstītajās Liepājas un Rēzeknes speciālajās ekonomiskajās zonās, kā arī Rīgas un Liepājas brīvostās, arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā turpina saņemt valsts atbalstu. Atsevišķās zonas iedalījums ir svarīgs valstij kopumā. Tomēr ES rodas iebildumi par valsts regulējošiem dokumentiem, kas attiecas uz atbalstu šīm zonām. Veicot grozījumus likumā, rodas vairāki būtiski neatbildēti jautājumi.
…