-
Uzņēmējdarbība
Visplašākās iespējas paplašināties un piesaistīt līdzekļus rodas, veidojot kapitālsabiedrības.
Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitālu veido pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsumma.
Ir divu veidu kapitālsabiedrības:
1) sabiedrība ar ierobežotu atbildību – SIA;
2) akciju sabiedrība – AS.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta tipa komercsabiedrība, kurā ir noslēgts dalībnieku loks un apgrūtināta daļu atsavināšana citām personām. Minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu. SIA ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.
Akciju sabiedrība ir atklāta tipa komercsabiedrība, kurā akcionāru sastāvs var visai bieži mainīties. Bieži vien akcionāri cits citu nav pat redzējuši. Savukārt akciju atsavināšana notiek brīvi, un akcijas var būt pat publiskās apgrozības objekts. Minimālais pamatkapitāla lielums ir 25000 latu. AS ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts.
Kapitālsabiedrības dibinātāji ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus.
Dibinot sabiedrību, izstrādā un paraksta dibināšanas dokumentus – dibināšanas līgumu, statūtus, izveido sabiedrības pārvaldes institūcijas un ieceļ revidentu, apmaksā pamatkapitālu noteiktā apmērā, iesniedz pieteikumu Komercreģistrā.
Kapitālsabiedrības dalībnieks ir persona, kurai sabiedrībā pieder viena vai vairākas daļas (akcijas). Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, bet dalībnieks personiski neatbild par sabiedrības saistībām.
Kapitālsabiedrības darbības sākšanai nepieciešamo pamatkapitālu veido nauda vai mantiskais ieguldījums – ēkas, iekārtas, transporta līdzekļi un bezķermeniskas lietas, kuras var izmantot sabiedrības komercdarbībā – patenti, datorprogrammas.
Kapitālsabiedrības statūtos norāda:
1) sabiedrības firmu;
2) komercdarbības veidus;
3) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi, ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai;
4) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;
5) obligātās rezerves lielumu, tās veidošanas un izlietošanas kārtību;
6) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;
7) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu, ja sabiedrībai paredzēta padome;
8) īpašus daļu atsavināšanas noteikumus, ja tādi paredzēti.…
Lai ikviens uzņēmums varētu sekmīgi attīstīties, paplašināties un arī būt konkurētspējīgs kopējā tirgū, ir vajadzīgs ne tikai uzņēmuma vadītājs, bet arī darbinieki, kuri ir galvenais noteicošais faktors uzņēmuma sekmīgai attīstībai. Tomēr šiem darbiniekiem ir nepieciešama vadība, kurai ir jābūt lojālai pret saviem padotajiem. Vēl arvien mūsu valstī uzņēmumos ir dažādas problēmas, kas attiecas uz darba devējiem: 1) vēl joprojām pastāv neoficiālas darba attiecības; 2) pastāv algu aplokšņu sistēma; 3) darbinieki nav sociāli aizsargāti; 4) darbiniekus pieņem darbā uz pārbaudes laiku ar minimālo algu un pēc trim mēnešiem atlaiž; 5) darbinieki baidās darba devējiem izteikt savus iebildumus vai vēlmes, jo riskē zaudēt darbu. Pozitīva tendence ir tā, ka daudzu uzņēmumu vadītāji vēlas redzēt izglītotus sava uzņēmuma darbiniekus, tāpēc atbalsta darbinieku vēlmi mācīties un paaugstināt savu kvalifikāciju. Daudz problēmu un konfliktu tiek risināti ar dialogu palīdzību, nevis tiesas ceļā. Uzņēmuma vadītājs, kurš būs ar pozitīvu, veselīgu domāšanu un darbību attiecībā pret saviem darbiniekiem, būs tikai ieguvējs.
- Uzņēmējdarbība
- Uzņēmējdarbības ētika
- Uzņēmuma dibināšana
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Uzņēmējdarbības ētika
Referāts vidusskolai3
-
Uzņēmuma dibināšana
Referāts vidusskolai5
-
Risks uzņēmējdarbībā. Riska vadīšana
Referāts vidusskolai19
-
Kā attīstījusies uzņēmējdarbības ētika
Referāts vidusskolai3
-
Neliels ieskats uzņēmējdarbības pamatos
Referāts vidusskolai2