1 NOMAS UN ĪRES BŪTĪBA UN IZMANTOŠANAS JOMA
Nomas tiesiskās attiecības, kuras rodas, ja tiek noslēgti nomas līgumi, regulē Latvijas Republikas Civillikuma 2112.-2177.panti. Atbilstoši LR Civillikuma 2112.pantam nomas līgums ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas lietošanu.
Noslēdzot nomas līgumu, nevajadzētu apstāties pie standarta punktiem, kurus prasa likums, bet iepriekš jau jāapdomā visi momenti, kas varētu rasties šī līguma izpildes laikā. Būtisks moments ir norēķinu kārtība pušu starpā. Līgumā nepieciešams paredzēt, ka nomas maksas par telpu lietošanu ir pastāvīga un nemainīga visa līguma darbības laikā. Ja līgumu paraksta uz ilgu laiku, tad var norunāt termiņu, piemēram, 3 gadus, kuru laikā maksa par telpu lietošanu netiek mainīta.
Telpu nodošana no iznomātāja nomniekam jāveic ar pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanu. Pieņemšanas-nodošanas aktā precīzi jānorāda pieņemamo telpu stāvoklis. Uzmanīgi jāizturas pret katru sīkumu un bojājumu un jāapraksta tos pieņemšanas-nodošanas aktā. Nododot telpas, iepriekš sastādītais akts (pēc līguma parakstīšanas) iznomātājam neļauj prasīt nomniekam labāku telpu stāvokli nekā tas bija aprakstīts pieņemšanas-nodošanas aktā. Ja nomājamajās telpās nomnieks vēlas veikt remontu un/vai uzlabot telpas, nepieciešams paredzēt iznomātāja kompensācijas iespēju par nepieciešamajiem un derīgajiem izdevumiem sakarā ar tāda remonta un/vai uzlabojumu veikšanu.
Vēl svarīgs moments, kuram jāpievērš liela uzmanība – nomas līguma reģistrācija Zemes grāmatā. Atbilstoši LR Civillikuma 2126.p., ierakstot nomas līgumu zemes grāmatās, nomnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešajām personām. Un tāda veida reģistrācija sniedz nomniekam garantijas, ka viņš nezaudēs telpu lietošanas tiesības gadījumā, ja mainīsies telpu īpašnieks. Tādējādi, ja iznomātājam tiek atsavināts nomas priekšmets, nomas līgums būs saistošs tā iegādātājam.
…