Uzmanības īpatnības un traucējumi sākumskola... / ID: 359431

Autors: Raivis Balodis (1)

Vērtējums:

Publicēts: 22.01.2004.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 10 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	3
	Ievads	3
1.	Uzmanības teorētiskie pamati	5
1.1.	Uzmanības raksturojums	5
1.2.	Uzmanības veidi	7
1.	Netīšā uzmanība	7
2.	Tīšā uzmanība	7
3.	Pēctīšā uzmanība	8
1.3.	Uzmanības īpašības	9
	Uzmanības noturība	9
	Uzmanības pārslēgšana	9
	Uzmanības sadalīšana	10
	Uzmanības koncentrācija	10
	Uzmanības apjoms	10
1.4.	Sākumskolas bērnu uzmanības īpatnības	11
1.5.	Sākumskolas skolēnu psiholoģiskais raksturojums	12
	Kognitīvās un izziņas attīstības raksturojums	12
	Sociālpsiholoģiskā attīstība	14
2.	Uzmanības traucējumu raksturojums	15
2.1.	Uzmanības deficīta sindroms	15
2.1.1.	UDS pazīmes	16
	Uzmanības traucējumi, nepietiekama koncentrēšanās spēja	16
	Uztveres traucējumi	16
	Atmiņas un informācijas pārstrādes traucējumi	17
	Impulsivitāte	17
	Hiperaktivitāte	17
	Hipoaktivitāte	17
	Nevaldāma runāšanas tieksme	18
	Agresivitāte	18
	Nespēja būt kārtīgam	18
	Runas attīstības traucējumi	19
	Viegla uzbudināmība, garastāvokļa maiņas	19
	Nepietiekama paškritika un nepietiekama realitātes izjūta	19
	Nepietiekams psihosociālais briedums	19
3.	Uzmanības traucējumu rašanās cēloņi	20
3.1.	UDS cēloņi	22
3.2.	Hiperaktivitātes cēloņi	22
	Uzturs	22
	Indes un smagie metāli	22
	Minimālie smadzeņu funkciju traucējumi	22
	Psihosociālie cēloņi	23
3.3.	UDS un sabiedrība	23
	Secinājumi	25
	Nobeigums	27
	Literatūras saraksts	29

Darba fragmentsAizvērt

Uzmanības raksturojums

Lai runātu par uzmanības traucējumiem vispirms jāapskata uzmanības teorētiskie pamati.
Starp visām psihiskajām parādībām uzmanība ieņem īpatnēju vietu.Psihologi uzmanību definē dažādi, bet galvenokārt kā cilvēka apziņas vērstību uz noteiktu objektu vai parādību, kam dotajā momentā ir dominējošā nozīme viņa darbībā.
Psiholoģijas vārdnīcā teikts- „ Uzmanība ir psihes(psihiskās aktivitātes, apziņas)izvēlēta virzība un koncentrēšanās attiecīgajā laika brīdī uz kādu fizisku reālu objektu(reālu notikumu,priekšmetu,tā īpašību)vai ideālu objektu(pārdzīvojumu, otrreizēju veidolu, spriedumu u.c.)” (3.,145)
Uzmanību savos darbos ir definējuši vairāki psihologi.
K.Ušinskis izteicies – „ Uzmanība ir kā dvēseles satura vārti, caur kuriem ārējās pasaules iespaidi iekļūst cilvēka dvēselē” (9.,107)
Savukārt profesors Ščerbakovs ar uzmanību saprot psihiskas darbošanās virzību un koncentrēšanos uz vienu objektu.
J.A.Students uzskata, ka „uzmanību var izsaukt bioloģiski faktori, un tādā gadījumā tā rodas neatkarīgi no gribas, bet uzmanība var būt arī gribas noteikta, un tad, protams, uzmanība ir gribas akts.”.(5.,226)
„Uzmanība ir galvenais elements klases darba motivācijā un darba organizēšanā”,saka amerikāņu psihoterapeits Roberts Silvestrs.(10., 78)

…