Sekmīgu saziņas procesu nodrošina uzmanība, kas ietekmē nepieciešamās informācijas atlasi, kontroli un saglabāšanu, tādā veidā bieži nosakot arī veiksmes un neveiksmes informācijas apmaiņā. Tāpēc runātāja un klausītāja mijiedarbības procesā nozīmīga ir prasme klausīties. [1, 356.] J.A. Students par uzmanību sauc mūsu apziņas koncentrāciju uz klātesošu vai gaidāmu parādību, kas mūs interesē. Uzmanība var pamosties pēkšņi, bez mūsu gribas, un var izaugt arī pilnīgi brīvi.[2.] Savukārt K. Martinsone par uzmanību sauc tādu cilvēka apziņas stāvokli, kas izpaužas spējā koncentrēties uz kaut ko ārējā vai iekšējā pasaulē. [3.,47.] Pastāv tādas situācijas , kad cilvēkam šīs uzmanības trūkst un tad šis cilvēks cenšas kaut kādā veidā to piesaistīt. Piemēram, bērni bieži uzvedas kaitinoši, lai iegūtu vecāku uzmanību. Toties lielāki bērni biežāk meklē vienaudžu uzmanību.
Uzvedība, kuras pamatā ir vajadzība pēc uzmanības, ir tipiska lutinātiem bērniem, kas ir pieraduši, ka ģimenē pret viņiem izturas kā pret kaut ko īpašu, un viņi cenšas ieņemt tādu pašu vietu arī citur. [5.]
Arī tad, ja bērns jūtas nedrošs, izolēts, vientuļš, viņš var meklēt citu cilvēku uzmanību, tā pārliecinoties par savu piederību. Bērns atrod veidus, kā piespiest citus visu
pamest un nodarboties ar viņu vai arī vismaz neļaut pārējiem nodarboties ar kaut ko citu. Bērna kaitinoša uzvedība mācību stundas laikā, piemēram, “klauna” tēlošana, liek visai klasei smieties par viņa jokiem un nedod iespēju turpināt mācības. Tipiski ir tas, ka, saskaroties ar šādu uzvedību, mēs jūtamies aizkaitināti, cenšamies panākt, lai bērns izbeigtu nelāgi uzvesties, atgādinām, aizrādām, tomēr pēc īsa brīža viņš atkal turpina piesaistīt visu uzmanību. [5.] Konstruktīvs veids, kā nopelnīt citu uzmanību, ir sadarbība, ieguldījums kopīgā darbā. Tāpēc vecākiem vispirms jāpadomā, vai viņi dod bērnam pietiekami daudz iespēju sadarbībai un ieguldīšanai. Vai viņš saņem pietiekamu uzmanību, izdarot kaut ko labu un vērtīgu? Vai ģimenē daudz ko dara kopā, veicinot piederības izjūtu? Dažas efektīvas stratēģijas uzmanību pievēršanai - uzvedības maiņai ir šādas. • Centieties līdz minimumam samazināt uzmanību, ko pievēršat sliktajai uzvedībai. Protams, ne vienmēr tas ir iespējams, tomēr atcerieties, ka tā bērnam neizdosies nesasniegt vēlamo mērķi un pēc vairākiem mēģinājumiem viņam stratēģija būs jāmaina.
• Akcentējiet vēlamo uzvedību – sadarbību ar citiem un citus konstruktīvus uzvedības veidus. Pievērsiet uzmanību bērnam tad, kad viņš to necenšas panākt destruktīvā veidā. • Bērnam ir nepieciešama vecāku uzmanība. Ja ģimenē ir vairāki bērni, plānojiet laiku, ko pavadīsiet ar katru no viņiem individuāli. Šāds laiks jāatvēl regulāri, un bērnam ir jāzina, kad viņš atkal varēs pabūt ar jums divatā. Ja bērns vēlas ar jums aprunāties, bet jūs esat aizņemts, sarunājiet konkrētu laiku, kad varēsiet parunāt. Nekad nesalīdziniet bērnu ar citiem bērniem!…
