1.Uzkrājumi ir domāti tekošā perioda konkrētām izmaksām vai iepriekšējo gadu izdevumu un zaudējumu segšanai, ja šos izdevumus var paredzēt bilances sastādīšanas dienā, vai tie ir zināmi pilnīgi precīzi, bet to apjoms vai maksājuma termiņš nav zināms.
2.Uzkrājumu veidošanu nosaka divi grāmatvedības uzskaites principi:
piesardzības princips, kas noteic, ka zaudējumi atzīstami jau tad, kad radušās aizdomas par to rašanos,
uzkrāšanas princips, kas noteic, ka ieņēmumi un izdevumi jānorāda, ņemot vērā to rašanās laiku.
3.Iespējamās saistības ir saistības, kurās pastāv bilances slēgšanas datumā un kuru ietekmes rezultāts apstiprināsies tikai tad, kad realizēsies viens vai vairāki nekonkrēti notikumi nākotnē.
4.Uzkrājumi jāuzskaita tikai tad, kad uzņēmumam ir pašreizējās saistības nodot citiem pagātnes notikumu rezultātā gūtos saimnieciskās darbības ienākumus.
5.Izveidotie speciālie uzkrājumi tiek uzskaitīti atsevišķi katram iesniegtajam kredītam vai ārpusbilances saistībai bilances pasīva konta „Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem” atsevišķajos kontos.
6.Uzkrājumi jāveido tad, kad uzņēmumam ir pašreizējās saistības un nav citas alternatīvas, kā veikt maksājumus.
7.Aizliegta uzkrājumu nepamatota izmantošana, lai nenotiktu manipulācijas ar peļņu.
8.Galvenie posteņi, kuriem veido uzkrājumus: produktu garantijas (reklamācijas defektīviem produktiem), vides saistības (saistības rodas, piesārņojot dabu tehnoloģiskā procesā), reorganizācijas izmaksas (uzņēmumam jāslēdz ražotne vai jāmaina profils), tiesvedība (tiesas procesi, kuri ir ierosināti un gala iznākums vēl nav zināms), soda funkcijas (soda naudas par līgumu neizpildi).
9.Uzkrājumus var izveidot dažādos posmos: uzkrājumi tiek izveidoti pēc iespējas ātrāk (piesardzības princips); uzkrājumu veidošanu atliek līdz tam laikam, kad uzņēmumus veiks naudas līdzekļu vai citu resursu nodošanu.…