Ūras zikurāts. (4. – 3. gadu tūkstotis p.m.ē.)
Ūras zikurāts bija pirmais ievērojamākais arhitektūras piemineklis. Tā augstums kādreiz sasniedzis 60 metrus. Pakāpju krāsām (sākot no apakšas, melna, sarkana, balta, pats templis no zilām glazētām keramikas plāksnītēm) nav gadījuma, bet gan simbolisks raksturs. Melnā – pazeme, sarkanā – zeme, baltā un zilā – debess, tātad – orientācija pa vertikāli. Četras malas simboliski atbilst četrām debespusēm, tātad – orientācija pa horizontāli. Terases savieno ārējo kāpņu sistēma. Arheologi izteikuši hipotēzi, ka, pateicoties mākslīgajai apūdeņošanai, uz terasēm esot ierīkoti apstādījumi. Zikurāta pamatne ir kvadrātam tuvs taisnstūris. Ūrā tā dimensijas ir 56*52 m. Salīdzinājumā ar šādu varenu pamatni zikurāta augstums, liekas, bijis neliels, piemēram, Ūrā tas pašreiz ir 21,33 metri.
Ūras zikurāta pirmās terases sienas sedza 2,5 m bieza apdedzinātu ķieģeļu kārta. Mazliet ieslīpā, 15 m augstā terases siena bija ar nišām. Zikurāts ir pilnīgi blīva celtne, iekštelpu vai eju tajā nav bijis. Tā raksturīgākā īpatnība ir arhitektoniski labi pārdomātā ārējo kāpņu sistēma, kas savienoja trīs terases ar zemi.
Babilona. (604. – 562. g. p.m.ē.).
Šumeru pilsētās iespaidīgākās celtnes bija tempļi un arī nocietinājumi un pilis. Pati pilsēta ieguva pārsteidzpši varenu veidolu. Spilgts piemērs tam ir Babilona jeb Bābele (pareizāk – Jaunbābele) valdnieka Nebukadnecara 2 laikā (604. – 562.g. p.m.ē.). Kā zināms no izrakumiem, to apjoza trīs mūra loki. Pirmā siena (7 m bieza) bija celta no neapdedzinātiem ķieģeļiem, bet otrā (7,8 m) un trešā (3,3 m) – no apdedzinātiem ķieģeļiem. Sienu garums bija 18 km. Ik pēc katriem 50m pacēlās sargtorņi. Pie ārējās sienas, pēc seno autoru ziņām, bija 250 torņu.…