Dzelteni krāsots stikls. Kas saturēja vairāk par 1% nezināmas vielas oksīdu. Tika atrasts arheoloģiskajos izrakumos Itālijā pie Neapoles. Tā izcelsmi datē ar aptuveni 80.gadu pirms kristus dzimšanas. Franču zinātnieks M.Klaprots atklāja līdz šim nepazīstamo elementu minerālu, kas vēlāk tika nosaukts par uraninītu (urānu oksīdu maisījums) un 1789. gadā mēģināja to iegūt tīrā veidā. Tas izdevās tikai 1841. gadā un jaunatklāto elementu nosauca par Uranium – par godu nesen atklātajai Saules sistēmas planētai Urānam.
Urāna rūdas
Urāna rūdas ir dabiskas minerālvielas. Urāna iegūšanai var izmantot ~200 urāna un kompleksus urānu saturošus minerālus, kā arī degslānekli, kūdru un akmeņogles. Nozīmīgākie minerāli ir uranīts, brannereīts, kofenīts. Ir urāna, kā arī urāna - polimetālu, vara-urāna, urāna – vanādija u.c kompleksās rūdas. Ļoti bagātas rūdas ir , ja tās satur ~1%U, bagātas – 0.5 – 1 %, parastās –0.1–0.25 % U. lielākās urāna atradnes ir bijušās PSRS teritorijā, ASV, DĀR, Kanādā, Zairā un Austrālijā.…