Gada nokrišņu daudzums, ko saņem Krustalīces upe, un tās sateces baseins, svārstās no 600 mm līdz 650 mm. Lielāks saņemtais nokrišņu daudzums novērojams upes sākumposmā, jo tā atrodas augstienē (650 mm), bet mazāks upes beigu posmā (600 – 650 mm). Upes ūdens sateces baseinam raksturīgs mēreni vēss, vidēji mitrs klimats. Gada vidējā temperatūra ir aptuveni 6 °C, janvāra vidējā temperatūra (ziemas periods) ir tuva -7 °C, bet jūlija vidējā gaisa temperatūra (vasaras periods) svārstās no +16, 5 °C līdz +17 °C. Bezsala periods parasti ilgst aptuveni 130 – 140 dienas. Pastāvīga sniega sega parasti veidojas novembra beigās, decembra sākumā (Latvijas ģeogrāfijas atlants, 2004). Šādi klimatiskie apstākļi būtiski ietekmē upes hidroloģiskos apstākļus. Liels nokrišņu daudzums veido upes līmeņa paaugstināšanos, gaisa temperatūra veido upes ūdens siltumu. Ilgais periods, kad upe klāta ar ledu, kā arī ledus biezums ietekmē apstākļus upes sateces baseinā pavasara periodā, kad ļoti bieži vērojama upes iziešana no krastiem (pali) (Brokāne, 2010).
Upes augu un dzīvnieku valsts ir salīdzinoši bagāta. Kā jau lielākajā daļā Latvijas upju, tajā ir liela zivju dažādība - līdakas, asari, plauži, raudas, u.c. Pašā upē un tās pietekās mīt tādi dzīvnieki kā bebri, ūdri, ūdeles u.c. Vispārīgi, dzīvnieki, kas apdzīvo Krustalīces upes baseina teritoriju, būtiski neatšķiras no visā Latvijas teritorijā mītošajiem dzīvniekiem (aļņi, stirnas, brieži, pīles utt.), arī augu valstī būtisku atšķirību nav. Upes baseinā atrodas gan mežaini apvidi (lapu koku, jauktu koku un skujkoku mežus), gan mitras un sausas pļavas (raksturīgākie augi – mitrām - grīšļi, dzelzszāles, vīgriezes, sausām – dažādas graudzāles, plikstiņi utt.) , gan purvaini apvidi (mitrumu mīloši jeb purviem raksturīgi augi, piemēram, kārkli, kalmes, staipekņi) (skat. Pielikumu nr. 1.). Upes ūdens ir diezgan dzidrs, bet daži upes posmi ir aizauguši ar aļģēm u.c. augiem.
Vietā, kur upe sākas, raksturīga erodētā podzolaugsne (reljefa pacēlumos) un velēnu glejaugsne (ieplakās), kas veidojusies uz mālsmilts un smilšmāla cilmieža. Nelielā upes sākumposmā upe šķērso arī velēnu podzolaugsni un pseidoglejoto augsni, kas arī veidojusies uz mālsmilts un smilšmāla cilmieža. Aiz Gulbenes pilsētas, upe savu tecējumu turpina jau pa iepriekš minēto velēnu podzolaugsni un pseidoglejoto augsni, bet šī ir veidojusies uz smilts cilmieža. Nelielā posmā pirms ietekas Pededzes upē sastopamas velēnu glejaugsnes un velēnpodzoletās glejaugsnes (veidojušās uz smilts cilmieža). Visas šīs augsnes, ko šķērso Krustalīces upe ir sastopamas visā upes sateces baseinā, citas augšņu grupas nav sastopamas (Latvijas ģeogrāfijas atlants, 2004). Upes baseinā esošās augsnes būtiski ietekmē upes, gan visa tās ūdens sateces baseina ūdens noteci un tās apstākļus.
…
