Secinājumi
Ungārija bija un ir monarhisma tradīcijās balstīta valsts, kurai saskaņa ar tā principiem agrāk nekā citur atītstījusies literāra valoda, izkopta monarhistiska pārvalde ka s no attīstītas kultūras sastāvdaļām. Neskatoties uz liberālo tradīciju dzīvotspējīgumu, tai piemērots starpkaru periodā bija variants ar monarhistiska veida diktatūru, kas kontrolēja parlamentāro varu, uzsvaru šeit liekot uz kontrolēšanu, ne vardarbīgu varas pārņemšanu, ka to paradīja Bela Kuna piemērs.
Sociālistu revolucionārās darbības 1918. Gada nogalē bija vairāk ‘’tautas revolūcija’’ nekā Kuna veiktie pasākumi, kuri notika neveselīgas propagandas iespaidā. Budapeštā iedzīvotāji uztvēra jauno režīmu kā kārtības ieviesēju’, lielā mērā, jo sociālisti vienīgie bija gatavi vadīt valsti.
Kā Nozīmīgs politiķis 1918- 1919. gada notikumos parādījās Mihajs Kāroji,kurš bija cēlies no senas dižciltīgas dzimtas. Viņa piemērs parāda ka no par konservatīvo politiķa iespējama merku pārsvēršanās uz kreisa liberālisma pusi., kas raksturoja viņa politiku. Diemžēl liela mērā parlamentāra situācija paradīja, ka šāda pieeja tobrīd nebija labākā.
Kāroji valdības darbību raksturojis sīkmanīgums, nespēja koncentrēties uz būtiskām ārpolitiskām nostādnēm, arī piekāpība, jo kāroji ar neizlēmību panāca to, ka līdz ar sabiedroto spiedienu tā pieņēma smagākus atbruņošanās noteikumus. Varas erozija un regress bija acīmredzami šajā gadījumā. Sociālistu vara neguva atbalstu ne sabiedroto, ne tautas vidū .
Ievērojami sociālistu politiķi ar interesantām idejām bija Jāši, kuram bija ideja par ‘’Austrumu Šveici’’ jeb Ungārijas kā federatīvas valsts vadošās valsts nozīmi, arī Kunfi, kurš atbildēj par izglītības reformām.
Bela Kuns bija bij. padomju karagūsteknis, kas jaunībā, ideālistisku iespaidu vadīts, iepazinies ar komunistiskiem principiem. Parādīja sevi ka pārliecināts komunists, darbojoties tādās organizācijas ka ‘’Ārzemju grupas federācija’’. Kopumā viņa režīms bija paramilitārs, bet nepieciešams bija veikt ekonomiskas reformas, ne ar spēku veikt sabiedrības pārveidi, kas neapšaubāmi radīja pretestību.
Ungārijas ''komunisma'' eksperiments ir viens no sarežģītākajiem jautajumiem starpkaru Eiropas vēsturē sakara ar ta īslaicīgumu un bīstamajām tendencēm, ko rādīja gan lielais socialisma, gan komunisma atbalsts tautas masās. īpaši Kuns ar savu darbību apliecināja,cik viegli ir pakļaut ietekmei kara, parlamentāras nesakārtotības un revizionistisku tieksmju pārņemtas valstis
Ungārija nebija vienīga valsts šai teritorija ar līdzīgam tieksmēm, tikai, atšķirībā no Padomju Krievijas, Rumānijas,Austrijas, Polijas Dienvidslāvijas(limitētā veidā) šis vēlmes netika īstenotas, vēl vairāk, kā 1. pasaules kara zaudetājvalsts tā saskaņā ar Trianonas līgumu strauji zaudēja lielāko dalu teritorijas ne vien ar cilvēku resursiem, bet arī ekonomisku potenciālu.
Sava ziņā šie notikumi parāda, ka tā šai laika periodā bija līdzīga nacistiskajai Vacijai, jo tai tāpat bija vēlēšanās atgriezties pie agrākās varenības, kas zināmā mērā tai arī pienācās un mainīt, viņuprāt, negodīgos miera noteikumus. Autors uzskata, ka tas liela mērā izskaidro, kādēļ ''politiskie'' mahinatori'', kā Bela Kuns un nevis saprātīgie, konservatīvie politiķi, kā Kāroji un viņam līdzīgie, kas nāca ar tiešām pamatotām ekonomiskām programmām, spēja pārņemt varu
To, cik pieņēmumi par šādas varas īstenojumu Ungārijas pēckara situācijā bija absurdi, liecina Kuna ekonomiskā programma, kura pat īsti nesakņojās Padomju Krievijas nostādnēs, bet izveidoja savu, uz nacionākomunisma principiem balstītu sistēmu, kas grāva veco monarhisko iekārtu, nezinot, kā atveseļot valsts ekonomiku. Tam Ungārija nebija gatava.
kas, salīdzinot ar citām Austrumeiropas zemēm, bija dziļākie. Ar nepiekāpīgo varu šai periodā Ungārija izraisīja apkārtējo pārvalžu un sabiedrību nepatiku un zināmu nosodījumu, kas arī noveda pie Trianonas sankcijām.
…
