Ungārija. Budapešta

Ungārija ir iekšzemes valsts ar daudziem kaimiņiem – Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju.
Ungāru senči bija maģāru ciltis, kuras ieceļoja Karpatu reģionā 896. gadā, iekarojot šajā teritorijā dzīvojošās ciltis. Ungāru valoda nav līdzīga nevienai no kaimiņvalstu valodām un to tikai ļoti attāli var salīdzināt ar somu vai igauņu valodām (http://europa.eu/abc/european_countries/eu_members/hungary/index_lv.htm).
„Ungārijā dzīvo ap 10 198 800 iedzīvotāju. Valsts iekārta ir parlamentāra republika. Tāpat kā Latvija arī Ungārija 2004.gada maijā iestājās Eiropas Savienībā, un kopš 1999.gada ir arī Nato dalībniece.
Ungārija iemantojusi Eiropas ārstnieciskā kūrorta statusu savu termālo avotu dēļ. Zem 80% Ungārijas teritorijas atrodas termālie ūdeņi, kuru temperatūra ir augstāka par +300C. Otras tādas vietas pasaulē nav. Neizpaliekoša ir arī Ungārijas vīna burvība. Vīnogulāji ir gandrīz vai pie katras saimniecības, kur vīns tiek darīts pašu vajadzībām.
Laiks tur gandrīz vienmēr ir ļoti labs un silts. Ungārija atrodas mērenajā klimata joslā. Vidējā gaisa temperatūra ziemā ir +100 -- -10 C, vasarā -- +250 -- 300 C.
Ungāri tur godā savu valsts valodu un nelabprāt runā svešvalodās. Taču tūristu apkalpojošās vietās personāls runā angļu un vācu valodā.
Par Ungāru nacionālo ēdienu var saukt gulašzupu, ko ungāri dēvē par bogrāču. Šī tauta mīl diezgan asus ēdienus , bet tūristiem viņi gatavo maigāk” ( Biezā L. 2008. Nāciju kalts ar vīna smaržu. Veselība, marts 2008, 37 – 45 lpp).…