Ultravioletā starojuma ietekme uz silīcija dioksīda nanodaļiņu optiskā blīvuma ātruma izmaiņām ūdenī

Mūsdienu pasaulē vienu no zinātnes līderpozīcijām ieņēma nanotehnoloģijas. Tās iekļuva visās cilvēku dzīves sfērās, tāpēc mūsdienu fizikas sasniegumus ir grūti iedomāties bez dalības šajā nozarē. Šajā sfērā zinātnes izpētes priekšmets ir nanodaļiņas, kuras ir ļoti sīkas pēc saviem izmēriem (10-9), bet neskatoties uz to, mūsdienu aprīkojums dod iespēju izpētīt to īpašības ar tādu pašu kvalitāti kā cieto ķermeņu īpašības. Nano vielu fiziskās īpašības vēl nav pilnībā izpētītas, tāpēc ir daudz jautājumu, kuri ir saistīti ar to turpmāko pielietojumu. Viens no tādiem jautājumiem ir gaismas iedarbība uz dažādu vielu nanodaļiņām.
Uz mūsu planētas eksistē daudz dažādas vielas, kuras atšķiras viena no otras ne tikai ar ķīmisko sastāvu un atomu molekulāro struktūru, bet arī ar fiziskām īpašībām, kuras ir raksturīgas tikai šīm vielām. Viena no tādām vielām ir silīcija dioksīds, kas ir sastopams dabā smilšu veidā. SiO2 priekšrocības starp daudziem citiem ķīmiskajiem elementiem ir tā izplatība (silīcija dioksīds ir otrais elements pēc skābekļa izplatības ziņā zemes garozā, kur tas kā sastāvdaļa ir apmēram 27 %), biosavietojamība (vesela cilvēka organismā ar svaru 50-70 kg ir 0.5 g Si, kas nozīmē, ka tas ir pēc dzelzs un cinka daudzuma ziņā) un silīcija nanodaļiņu biodegradējamība (SiO2 nanodaļiņu veidā izšķīst cilvēka organismā ar ātrumu no 1 nm (skābā vidē) līdz 1000 nm (sārmainā vidē) dienas laikā) [8]. Silīcija dioksīds nanoveidā ir kā nanopulveris, kura daļiņas parastā stāvoklī ir salipušas savā starpā.…