Studiju darba mērķis ir noteikt ugunsgrēku rezultātā radušos vides piesārņojumu, tā ietekmi uz ekosistēmu funkcionēšanu, gaisa kvalitāti un cilvēku veselību.
Studiju darba 1. nodaļā tiek apskatīta ugunsgrēku būtība, to klasifikācija, kā arī aplūkoti galvenie ugunsgrēku rašanās iemesli.
2. nodaļā tiek pētīta ugunsgrēku negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi. Nodaļā ir apskatīti meža un kūlas ugunsgrēki, kā arī ugunsgrēki un avārijas atomelektrostacijās, naftas atradnēs un naftas pārstrādes uzņēmumos.
Darba 3. nodaļa atspoguļo ugunsgrēku rezultātā radušos piesārņojuma ietekmi uz atmosfēru, ekosistēmu funkcionēšanu un cilvēku veselību.
4. nodaļā tiek apskatīti iespējamie profilaktiskie pasākumi ugunsgrēku skaita samazināšanai un to novēršanai. Ir atspoguļoti likumdošanas akti, kas nosaka šo profilaktisko pasākumu realizēšanu un paredz administratīvus sodus ugunsdrošības noteikumu neievērošanas gadījumā.
Darbam ir teorētisks raksturs. Darba sagatavošanā tika izmantotas šādas metodes: literatūras analīze un statistiskās apstrādes metodes.
Pētījuma gaitā, analizējot statistikas datus, tika konstatēts, ka visbiežāk ugunsgrēku izcelšanos izraisa cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, ugunsdrošības noteikumu rupja pārkāpšana. Tas nozīmē, ka ugunsgrēks pēc savas būtības lielākajā daļā gadījumu ir tieši antropogēnas darbības rezultāts.
Pētījumā konstatēts, ka ugunsgrēku negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi ir milzīga. Jebkurš ugunsgrēks kļūst par iemeslu daudzu ekosistēmu bojāejai, augsnes strukturālām pārmaiņām, ugunsgrēku rezultātā ievērojami pasliktinās gaisa kvalitāte, kas, respektīvi, apdraud arī cilvēku veselību un dzīvību.
Ugunsgrēks ir stihiska degšana, kas rada ekoloģiskus un materiālus zaudējumus, apdraud cilvēku veselību un dzīvību, nodara kaitējumu sabiedrības un valsts interesēm.
Ļoti bīstamas sekas ir ugunsgrēkiem naftas atradnēs un tās pārstrādes rūpniecībā, ķīmiskajās rūpnīcās, atomelektrostacijās. Avārija Černobiļas AES, Bhopalā, tankkuģa avārija uz Volgas upes – tās ir katastrofas, kas liek cilvēcei pārdomāt attiecības ar dabu. Šo katastrofu sekas ir jūtamas ilgus gadus un pat gadu simtus. Tieši tāpēc rūpēties par ugunsdrošību ir jebkura sabiedrības locekļa pienākums un tas tiek veikts visas valsts mērogā.
Darbā vislielākā uzmanība ir pievērsta ugunsgrēkiem mežos. Tā mūsdienās ir aktuāla problēma, jo mežu sabiedrībām ir nozīmīga loma dabas ekosistēmu normālā funkcionēšanā. Šīs ekosistēmas uzņem antropogēnās darbības rezultātā radušos atmosfēras piesārņojumu, pasargā augsni no erozijas, regulē gruntsūdeņu līmeni. Meža platību samazināšanās izjauc skābekļa un oglekļa riņķojumu biosfērā. 99,5% ugunsgrēku mežā izcēlušies cilvēka apzinātas vai neapzinātas rīcības dēļ un tikai atsevišķos gadījumos dabas faktoru – zibens rezultātā.
Uguns, atšķirībā no pārējām dabiskām parādībām, ir plaša mēroga traucējums, kas vienlaidus plašā audzes teritorijā rada ievērojamas izmaiņas. Pēc postošās ietekmes platībā mainās apgaismojums, mitruma un temperatūras režīms, kas, respektīvi, traucē normālu ekosistēmu funkcionēšanu. …
