1.Upes raksturojums
Lielupes kreisā krasta satekupe, kas saplūst ar Mēmeli pie Bauskas.
Upes garums 164km (Latvijā 20 km).
Lietuvas un Latvijas robežupe 6 km garumā.
Kritums 73m (Latvijā 5 m).
Baseina platība 5318 km2 (Latvijā 120 km2).
Vidējais caurplūdums grīvā: gadā 24,9 m3/s, palu laikā 358 m3/s, mazūdens periodā 2,6 m3/s. (Vertikalex a 2003, ER)
Mūsa sākas Lietuvā starp Jonišķiem un Šauļiem. Augštecē tek DA un A virzienā gar Linkuvas galamorēnas vaļņa D piekāji, tāpēc pietekas ir tikai no labā krasta. Pie Pasvales Mūsa pagriežas uz Z un šķērso morēnas valni. Vidusposmā upe tek ZR virzienā, iekļaudamās Zemgales līdzenuma vēdekļveidīgajā upju tīklā. Atšķirībā no citām Lielupes upēm, Mūsa plūst pa diezgan dziļu ieleju (~15 m). Lejtecē pie Bauskas abi upes krasti stāvi, tajos un gultnē atsedzas augšdevona pamatieži. Pie Bauskas ir dolomīta kraujas, kreisajā krastā pie Brūklenājiem – dolomītmerģelis. Baseinā reljefs līdzens, pārsvarā ļoti auglīgas, drenētas, mālainas velēnu karbonātaugsnes. Salīdzinot ar citām vidēja lieluma upēm, baseinā ir mazāk mežu (20%) un purvu (<5%). Mūsas baseins ir asimetrisks, pietekas galvenokārt no labā krasta : Kuipe (Lietuva,41 km), Kroja (Lietuva, 64 km), Daugivene (Lietuva, 64 km), Mažupe (Lietuve, 42 km), Lēvene (Lietuva, 148 km), Pīvesa (Lietuva, 95 km), Tatula ( Lietuva, 66 km), Ceraukste (Latvija, 32 km) un Stabulīte (Latvija). (Latvijas daba Nr 4, 1997)
2.Laivošanas iespējamie mēneši, ūdens apstākļi.
Mūsa ūdenstūrismam izmantojama visu sezonu no Linkuvas- Joniškelis ceļa Lietuvā, taču vislabākais laiks, kad braukt ir pavasara palu laiks (marta vidus- aprīļa beigas). Palu maksimums Mūsā ir aprīļa sākumā vai vidū.…
