Kvalitatīvais sastāvs
Konstatējot, no kādiem elementiem viela sastāv, nosaka šīs vielas kvalitatīvo sastāvu, kas katrai vielai ir nemainīgs neatkarīgi no tās iegūšanas veida un vietas.
Sadalot ūdeni ar līdzstrāvu, iegūst divus tilpumus ūdeņraža un vienu tilpumu skābekļa. Ūdens molekulā nevar būt mazāk par vienu atomu skābekļa un diviem atomiem ūdeņraža.
Kvantitatīvais sastāvs
Izdarot analīzi, var noteikt arī vielas kvantitatīvo sastāvu, t. i., noteikt, kādā masu vai daudzumu attiecībā ir savienojušies elementi.
Veidojoties ūdenim, ūdeņradis ar skābekli reaģē tādā pašā masu attiecībā (1:8), kādā rodas ūdeņradis un skābeklis, ūdeni sadalot Hofmaņa aparātā. Lai to pārbaudītu, izmanto ierīci, ko sauc par eidiometru. Tajā ievada divus tilpumus ūdeņraža un divus tilpumus skābekļa. Tad ar elektrisko dzirksteli izraisa reakciju. Pēc reakcijas un ūdens tvaika pārvēršanās par šķidru ūdeni pāri paliek viens tilpums skābekļa. Tādējādi ir pierādīts, ka ūdeņradis ar skābekli savienojas tilpumu attiecībā 2:1 jeb masu attiecībā 1:8.
Kopīgās un atšķirīgās īpašības dažādos agregātstāvokļos
Dabā ūdens ir vienīgā viela, kura vienlaicīgi atrodas šķidrā, cietā un gāzes veidā. Tas, kāds būs ūdens – šķidrs, ciets vai gāze, ir atkarīgs no temperatūras.
Cietā agregātstāvoklī
Cietās vielās molekulas atrodas tuvu cita citai un nevar brīvi pārvietoties, bet tikai nedaudz svārstīties ap līdzsvara stāvokli.
Ūdens pāriet cietā agregātstāvoklī, temperatūrai pazeminoties zem 0º C. Ūdeni cietā agregātstāvoklī sauc par ledu, tā blīvums pie temperatūras 0° C ir 0,9168 g/ml. Ūdenim cietā agregātstāvoklī blīvums ir mazāks nekā šķidrā stāvoklī.
Šķidrā agregātstāvoklī
Šķidrumā molekulas izvietojušās nedaudz tālāk cita no citas, un tādēļ tās var brīvi pārvietoties, iespiežoties atstarpēs starp molekulām.
Ūdens atrodas šķidrā stāvoklī no 0º C – 100º C.
Ūdens maksimālais blīvums (1 g/ml) ir pie 4° C, pateicoties tam, iespējami dzīvības procesi ūdenskrātuvēs, aizsargājot tās no pilnīgas aizsalšanas.
Gāzveida agregātstāvoklī
…
