Ūdens ir savdabīgs minerāls, bez kura nespēj eksistēt neviens organisms. Visi dzīvības procesi uz Zemes noris ar ūdens līdzdalību. Ūdens ir visu dzīvo organismu pamata sastāvā. Pieauguša cilvēka ķermenī ūdens ir 60 – 80 %. Dzīvnieki, kas zaudējuši no ķermeņa 10 - 20% ūdens, nobeidzas.
Ūdenim piemīt spēja radīt komplicētus ķīmiskus savienojumus, no kuriem veidojas organiskas vielas un rodas augsti organizētas dzīvas būtnes.
Liela nozīme ūdenim ir Zemes ģeoloģiskajā pārveidošanā. Daudzus miljonus gadu ūdens ir drupinājis akmens klintis, šķīdinājis neorganiskos savienojumus un kopīgi ar augiem un dzīvniekiem veidojis augsni.
Klimats un laika apstākļi uz Zemes dažādās teritorijās ir stipri atkarīgi no ūdenstilpju lieluma attiecīgā teritorijā, jo jūras un okeāni uztver Saules siltumu un atkal atdod to atmosfērai.
Mūsu planēta tiešām lielākoties ir ar sāļu ūdeni pārklāta lode, kur vietām no ūdens laukā rēgojas sauszemes salas un saliņas. To kopplatība ir 29% no zemeslodes virsmas, bet 71% pārklāj ūdens. Tāpēc dažkārt uzskata, ka m ūsu planētai labāk atbilstu nevis nosaukums “Zeme”, bet gan “Ūdens”…
Cilvēku pirmās apmetnes radās upju un citu ūdenstilpju krastos. Ūdeni izmantoja zvejai, upes un jūras – kā izdevīga transporta maģistrāles.
Pašlaik pasaules okeāni cilvēcei ik gadus dod apmēram 50 milj. t zivju, kas ir apmēram 1% no cilvēces patērētā pārtikas apjoma gadā.
Taču okeānu nozīme izpaužas ne tikai pārtikas rezervē vien – 71% no planētas virsmas, kas pārklāta ar vairāku kilometru bieziem ūdens slāņiem, stipri ietekmē visus dabiskos procesus uz mūsu planētas. Sausuma periodus, vējus, vētras, lietu un sniegu, okeānu viesuļus, cunami uz Zemes kontinentiem rada Saule un okeāni.…
