Konkrētās vietas reljefs netieši ietekmē ūdeņu sastāvu. Reljefs vispirms ietekmē ūdensapmaiņas režīmu – virszemes un pazemes noteci, nokrišņu sadalījumu. Vietas reljefs ietekmē arī sāļu migrāciju augsnēs, to pārpurvošanās tendences, kuras savukārt ietekmē ūdens sastāvu. Klimata ietekme uz ūdeņu sastāvu izpaužas kā meteoroloģisko apstākļu nozīme, un galvenie faktori, kas ar to saistīti, ir nokrišņu daudzums, temperatūras un ūdeņu iztvaikošanas režīms. Tā kā atmosfēras nokrišņu mineralizācija ir zemāka par virszemes ūdeņu mineralizāciju, lieli nokrišņu daudzumi to var pazemināt. No otras puses, gaisa masu pārrobežas pārneses rezultātā, it īpaši mūsdienās, gaisa masās esošās vielas var ietekmēt nokrišņu sastāvu. Šādā ceļā veidojas „skābie lieti”, un šāda tipa procesi lielā mērā ir atbildīgi arī par vides piesārņojumu ar noturīgām piesārņojošām vielām – dzīvsudrabu, hlororganiskajām vielām.
Lai labāk varētu izprast ūdens sastāva veidošanās procesus, ir jāiepazīstas ar tā cirkulāciju starp atmosfēru, okeāniem un litosfēru. To apraksta ūdens aprites cikls, kurā iespējams izdalīt četras nozīmīgākās daļas: ūdeņus atmosfērā, okeānos, ledājos un pazemē. Ūdens aprites cikls parāda saistību starp šiem galvenajiem ūdens resursu avotiem un atspoguļo iztvaikošanas un izkrišanas procesu lielo lomu ūdens bilances un sastāva veidošanā. Šo ūdensapmaiņas procesu rezultātā tiek mainītas ūdens sastāva īpatnības, tātad arī nozīme cilvēku dzīvē. Piemēram, nokrišņu ūdeņi nonākuši uz zemes, tālāk uzsūcas augsnē un nonāk pazemes ūdeņos (gruntsūdeņos u.c.), tāpēc analizējot ūdens sastāva veidošanos, ir jāņem vērā daudz un dažādi ūdensapmaiņas procesi.
Ūdens paveidi.
Smagais ūdens jeb deitērija oksīds (D2O) ir ūdens paveids, kura molekulas parastā ūdeņraža (protija) vietā satur deitēriju. Tāpat kā parastais ūdens, smagais ūdens ir bezkrāsains šķidrums bez smaržas un garšas. Tīrs smagais ūdens nav radioaktīvs.
Dabā esošajā ūdenī ir vidēji 1 D2O molekula uz 41 miljonu ūdens molekulu. Daudz vairāk (1 molekula uz 3200 H2O molekulām) ir tā sauktā pussmagā ūdens (DHO), kura molekulā ir viens deitērija un viens protija atoms.
…
