1. Upju, ezeru un līču ekosistēmu raksturojums
1.1. Upe
Upes ir ūdensteces, kas plūst pašu izgrauztās gultnēs un savāc virszemes un pazemes noteces ūdeņus no sava baseina. [12] Visas upes ekosistēmas īpašības arī mainās, gan abiotiskie faktori, gan augu un dzīvnieku sabiedrības. Par šo apstākļu pārmaiņām var spriest pēc augu un dzīvnieku sabiedrībām. [21]
Straujtece ir posms, kurā ūdens plūsma ir gan ātra, gan turbulenta (virpuļojoša). Šādā straumē viss, kas nav piestiprinājies vai ļoti smags, tiek aizskalots – gan dzīvie organismi, gan smiltis un nogulumu daļiņas. Dzīvniekiem, kas dzīvo uz akmeņu virsmas, nepieciešami īpaši pielāgojumi, lai tos neizskalotu straume. Pat tām sugām, kuras ir pielāgojušās šādai videi, daudzus neveiksmīgākus pārstāvjus straume tik un tā aiznes prom. Spraugās starp akmeņiem ir sastopami ļoti dažādi dzīvnieki. Daudz dažādu dzīvnieku sugu, piemēram, sānpeldes, ūdensēzelīši un dažādi kāpuri, dzīvo zem akmeņiem. Šeit ir vājāka straume, tādēļ tiem ir mazāks risks tikt aizskalotiem.
Lēnām upēm raksturīgas dūņainas gultnes. Tā kā straume ir lēna, tad upes nestās smilšu un nogulumu daļiņas tiek nogulsnētas, nevis nestas tālāk pa straumi. Bioloģiskā daudzveidība dūņās ir daudz mazāka nekā akmeņainās gultnēs. Uz gultnes dzīvo dažādi kāpuri un gliemenes. Atsevišķi ūdensdzīvnieki rokas nogulumos, piemēram, nematodes. Pie peldošajiem organismiem pieder ne tikai zivis, bet arī lielie vēžveidīgie un dažādi kukaiņi. Bioloģiskā pašattīrīšanās, ko veic ūdens organismi upēs, būtiski ietekmē fizikāli ķīmisko procesu norisi, darbojas kā savdabīgs katalizators. [21]
1.2. Ezers
Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme. Ar ezeru izpēti nodarbojas īpaša zinātne - limnoloģija. [16]
Barības vielu daudzums nosaka ezera ekosistēmas raksturu. Pēc šī raksturlieluma ezerus iedala:
• oligotrofs ezers- ar barības vielām nabadzīgs - ļoti dzidrs, šķietami tuksnesīgs ezers;
• mezotrofs ezers (vidēji liels barības vielu saturs) - dzidrs, ar faunu un floru bagāts ezers;
• eitrofs ezers (ar barības vielām bagāts) - šādā ezerā pastiprināti aug ūdensaugi un aļģes;
• hipereitrofs ezers (ar barības vielām pārbagāts) - duļķains ūdens, nabadzīga ekosistēma, bieža masveida aļģu ziedēšana.
Bioloģisko daudzveidību ezeros nosaka bioloģiskie rādītāji – ūdensdzīvnieki un planktons. [15
…
