Ūdens resursi, to piesārņojums un situācija Latvijā

Ūdens resursi ietver visus Zemes ūdeņus – Pasaules okeānu, jūras, upes, ezerus, pazemes ūdeņus, augsnes ūdeni, kalnu un polāro ledāju ūdeņus. Pie ūdens resursiem pieder arī atmosfēras ūdens tvaiki. Dažkārt, runājot par ūdens resursiem, pie tiem pieskaita tikai reāli izmantojamos saldūdeņus. Zemes ūdeņu kopējais tilpums ir vairāk nekā 1,46 miljardi km3. Ūdeņi klāj 71,7% zemeslodes virsmas.
Galvenie saldūdens krājumi (apjoms km3):
pazemes ūdeņi 60milj.
ledāji 24milj.
augsnes mitrums 85 tūkst.
atmosfēras ūdens tvaiki 14 tūkst.
upju, ezeru ūdeņi 1,2 tūkst.
Ūdeņus, kuri aizpilda poras, plaisas un citus tukšumus Zemes garozas augšējā daļā, sauc par pazemes ūdeņiem. Pazemes ūdeņi ir kvalitatīvāki, jo tie satur dažādus minerālsāļus, un tie ir arī tīrāki nekā virszemes ūdeņi, jo nav pakļauti daudzveidīgam piesārņojumam, un tāpēc tos var uzskatīt par nozīmīgāko ūdens resursu veidu. Zeme saņem ūdeni nokrišņu veidā. Daļa no nolijušā ūdens aizplūst ar virszemes noteci, bet daļa iesūcas zemē. Virszemes notece veido dažāda lieluma straumes, kas nes ūdeņus uz ezeriem, dīķiem, upēm. Daļa no ūdens, kas iefiltrējas zemē, uzsūcas augsnē. Atkarībā no augsnes struktūras, var tikt uzsūkts dažāds ūdens daudzums. Augsnes saistīto ūdeni sauc par kapilāro ūdeni. Tas ātri atgriežas atmosfērā vai nu iztvaikojot no augsnes vai transpirācijā caur augiem.…