-
Ūdens resursi Latvijā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
1. | Ūdens resursi | 3 |
2. | Virszemes ūdeņi | 7 |
2.1. | Upes | 7 |
2.2. | Ezeri | 8 |
3. | Pazemes ūdeņi | 9 |
4. | Minerālūdeņi | 10 |
5. | Ūdens kvalitāte | 11 |
5.1. | Lielāko upju ūdens kvalitāte | 11 |
5.2. | Ezeru ūdens kvalitāte | 11 |
5.3. | Pazemes ūdeņu dabiskais sastāvs | 11 |
6. | Ūdens piesārņojums | 12 |
Secinājumi | 14 | |
Izmantotā literatūra | 15 |
2. Virszemes ūdeņi
Iekšējie ūdeņi aizņem 2543 km2 jeb 4% no Latvijas teritorijas. Intensīva cilvēka darbība sateces baseinos ievērojami palielina biogēno vielu pieplūdumu Latvijas ezeros un upēs, stipri paātrinot dabisko eitrofikāciju. Ūdenstilpju eitrofikācija un ūdens ekosistēmu degradācija atzīta par prioritāru vides problēmu Latvijā.[1.]
2.1. Upes
Latvija atrodas mērenā klimata joslā, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu. Nokrišņi, kas iztvaikošanas vai transpirācijas rezultātā neatgriežas atpakaļ atmosfērā veido pazemes un virszemes ūdeņu noteci. Mitrā klimata, relatīvu līdzenā reljefa un teritorijas ģeoloģiskā uzbūvēs ietekmē Latvijā izveidojies blīvs upju tīkls, kuram raksturīgas nedaudzas lielas upes un liels skaits mazo upju.
Visa Latvijas teritorija ietilpst Baltijas jūras sateces baseinā, bet Ziemeļkurzemes upes - Kurzemes ziemeļu un austrumu piekrastes baseinā.
Ziemeļkurzemē nav lielas upes, taču šeit ir izveidojusies savdabīga sīku upju mozaīka, kas ar savu ainavisko bagātību ir lieliska vieta brīvā laika pavadīšanai.
Ziemeļkurzemes upēm tāpat kā pārējām Latvijas upēm ir jaukta ūdens pieplūde: sniega kušanas, lietus un pazemes ūdeņu. Arī tām ir raksturīgi pavasara pali, kas saistīti ar sniega kušanas ūdeņiem. Vasarā un dažkārt arī ziemā mazūdens periodā upes saņem ūdeni galvenokārt no pazemes ūdeņiem. Ziemas sezonā upes parasti aizsalst, tomēr atšķirībā no citām Latvijas upēm šeit stabila ledus sega var arī neizveidoties vai arī veidoties vairākkārt, kas izraisa ziemas sezonā palus.
Latvijā ir 12,4 tūkstoši upju ar kopgarumu – 38 tūkstoši km. No tām 94% īsākas par 10 km. Upju tīkla vidējais blīvums 0,59 km/km2. Upju vidējā notece sastāda 35.2 km3/gadā (vietējā notece – 15,8 km3/gadā, bet tranzītnotece – 19,4 km3/gadā). Taču upju notece laikā sadalīta nevienmērīgi – pavasara palu notece dažkārt sastāda 45 – 55% no gada noteces.[1.]…
Ūdens ir neaizstājams vides elements un jebkuras dzīvības formas eksistences priekšnoteikums. Ūdens ir vienīgais ķīmiskais savienojums, kas dabiskos apstākļos sastopams visos trīs agregātstāvokļos (gāze, šķidrums, cieta viela). Ūdens aprite nodrošina stabilus, dzīvībai labvēlīgus klimatiskos apstākļus uz zemes. Pilnīgi tīrs ūdens ir bez garšas, smakas, krāsas, taču dabā tas praktiski nav sastopams. Kopējie ūdens krājumi aizņem 1.4 miljardi km3. Lielāko daļu pasaules ūdens krājumu sastāda sāļie ūdeņi - 97,5%, bet saldūdeņi 2,5%. Pasaules saldūdens krājumi tiek vērtēti ar 35 miljoniem km3. Lielākā daļa no saldūdens krājumiem atrodas kalnu un polārajos ledājos – gandrīz 70%, un pazemē ap 30%. Reāli izmantojami ir tie saldūdeņi, kas ūdens aprites procesā nepārtraukti atjaunojas. Svarīgs jautājums ir ūdens resursu sadalījums. Ja tas būtu vienmērīgs, pasaulē vismaz pašlaik ūdens trūkums netiktu novērots. Ir valstis un reģioni, kur jau tagad ir kopienas problēmas ar saldūdens resursu nepietiekamību – Saūda Arābija, Jordānija, Kuveita, Kenija, Etiopija un citas.
- Demogrāfiskā situācija Latvijā un tās ietekme uz darba tirgu
- Rīgas reģiona cilvēku un dabas resursi
- Ūdens resursi Latvijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Rīgas reģiona cilvēku un dabas resursi
Referāts augstskolai11
-
Demogrāfiskā situācija Latvijā un tās ietekme uz darba tirgu
Referāts augstskolai16
-
Ūdenstilpņu antropogēnā eitrofikācija
Referāts augstskolai15
-
Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārvalstīm 2000. - 2006.gadā
Referāts augstskolai10
-
Demogrāfiskā situācija Latvijā
Referāts augstskolai42