11. Secinājumi
1. Ministru kabineta noteikumi Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” nosaka obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, kā arī dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību.
2. Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot, ka Latvijā iedzīvotājiem tiek piegādāts drošs ūdens. Tādos gadījumos, kad ūdens kvalitāte nav apmierinoša, galvenais neatbilstības iemesls ir paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija, kas rada patērētājam nepieņemamu ūdens duļķainību, smaržu un garšu, kā arī var radīt rūsas nosēdumus.
3. Dzeramā ūdens neatbilstība likumā noteiktajiem rādītājiem var izsaukt ūdens patērētāju saslimšanu, ko izraisa patogēnie mikroorganismi.
4. Lai ēkās būtu kvalitatīvs ūdens liela nozīme ir arī tam, kā tiek projektēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
5. Dzeramā ūdens piegādātājs ir atbildīgs par iedzīvotāju informēšanu par viņiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu. Piegādātājam ir jāsniedz informācija patērētājam arī par pasākumiem, kurus ir veicis piegādātājs un kuri ir jāveic pašiem iedzīvotājiem, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti.
…