Secinājumi
1. Ūdens kvalitāti galvenokārt raksturo garša, smarža, krāsainība, duļķainība, vides reakcija (pH), elektrovadītspēja (EVS), dzelzs, ūdens cietība, kopējās koliformas un Escherichia coli, amonija joni, mangāns.
2. Lai analizētu ūdens paraugus, izvēlas reaģentus, kuri ar nosakāmo jonu veido nogulsnes, krāsainus vai gaistošus savienojumus. Ūdens kvalitātes pārbaudei ir pieejami arī dažādi, viegli lietojami indikatori.
3. Avota ūdens ir tīrs no bioloģiskā viedokļa, bet tas satur daudz jonu. Šāds ūdens parasti ir ciets un satur kalcija, magnija un dzelzs jonus.
4. Izmantojot reaģentus, izdevās pierādīt sulfātjonu un hlorīdjonu esamību avota ūdens sastāvā, taču dzelzs joni pētījumā izmantotā avota ūdens parauga sastāvā netika atrasti. Šim ūdenim arī piemīt ļoti liela cietība, un tā kā, vadoties pēc teorijas, cietība rodas no paaugstināta kalcija un magnija sāļu satura, tad ūdens sastāvā arī ir kalcija un magnija joni. pH ir 6 – 7.
5. Šī avota ūdens kvalitātes rādītāji ir vēlamajās robežās, tas ir kvalitatīvs, un to var izmantot kā dzeramo ūdeni, bet to nebūtu ieteicams lietot sadzīves iekārtās (veļas, trauku mazgājamās mašīnās, ūdenssildītājos), jo dēļ lielās ūdens cietības veidosies daudz kaļķakmens nosēdumu, kas radīs bojājumus tehnikai.
6. Darbā izvirzītā hipotēze – izmeklējamā avota ūdens paraugā ir atrodami kalcija, magnija un dzelzs joni – ir daļēji apstiprinājusies.
…