Strauji pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, par vienu no vērtīgākajiem resursiem kļūst dzeramais ūdens, kura daudzums ir limitēts, jo pazemes, upju un ezeru ūdeņi sastāda tikai 5% no kopējā daudzuma. Lai gan Latvijā tiek izmantoti 20% no pieejamā ūdens daudzuma, tomēr Latvijas Republikas Saeima ir pieņēmusi ūdens apsaimniekošanas likumu, kas nosaka pasākumu kompleksu racionālai un ilgtspējīgai ūdens resursu izmantošanai, aizsardzībai un iedzīvotāju apgādei ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni.
Nepamatots ir uzskats, ka virszemes un pazemes ūdens tilpņu aizsardzība ir vajadzīga tikai ūdens augiem un dzīvniekiem, jo cilvēkos ir 65 – 75% ūdens. Ja atsevišķu uzturvielu deficītu cilvēks spējīgs paciest vairākus mēnešus vai pat gadus, ūdens trūkumu cilvēks var izturēt tikai dažas dienas, tāpēc ūdeni pamatoti uzlūko kā 2. prioritāti pēc skābekļa dzīvības procesu nodrošināšanas ziņā. Organismam dzīvības procesu realizēšanai optimāli dienā ar uzturu jāuzņem vismaz 0,2-2,5 l šķidruma. Tādēļ svarīgi ir attīrīt un kontrolēt ūdens kvalitāti, jo ķīmiski piesārņots ūdens var radīt nopietnas veselības problēmas cilvēkiem, dzīvniekiem un ūdenstilpņu augiem, kas, atkarībā no piesārņojuma veida, var izraisīt gan upju un ezeru aizaugšanu, gan nepietiekamu skābekļa līmeni un zivju izmiršanu.
Darba mērķis:
Veikt ūdens paraugu analīzi un novērtēt to kvalitāti.
Darba uzdevumi:
1.Iepazīties ar kvalitatīvās analīzes metodēm.
2.Paņemt ūdens paraugus no atklātām ūdenstilpnēm un dzeramā ūdens avotiem.
3.Veikt ūdens paraugu kvalitātes analīzes.
4.Apkopot rezultātus un veikt secinājumus par ūdens atbilstību kvalitātes prasībām.
Hipotēzes:
1.Rīgas krāna ūdens atbilst ūdens kvalitātes prasībām.
2.Ūdenstilpnes (Daugavas) ūdens ir piesārņots.
3.Urbuma ūdens ir ķīmiski tīrs, pieļaujams lietošanai tehnikā un veselīgs uzturā.…
