Tīrs un svaigs ūdens ir būtiski svarīgs visām dzīvības formām. Diemžēl kopš sāka izgudrot mašīnas un kopš parādījās lielās rūpnīcas, lielākā daļa Eiropas upju, ezeru un jūru tika izmantotas, kā viegls veids, lai atbrīvotos no atkritumiem. Šāda rīcība ir nodarījusi daudz ļauna augiem un dzīvniekiem tūkstošiem upju kilometru garumā, apdraudējusi cilvēku veselību un izraisījusi piekrastes ūdeņu piesārņojumu.
Tiesības dzīvot tīrā, bioloģiski daudzveidīgā, iespējami mazāk piesārņotā un pārveidotā vidē ir ļoti nozīmīga cilvēka dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Latvija ir bagāta gan ar pazemes, gan ar virszemes ūdeņiem, piesārņojuma galvenais faktors ir teritoriju vēsturiskais piesārņojums, kā arī atsevišķos gadījumos, teritoriju nomnieku nesaimnieciska darbība. Latvijā cilvēka patēriņam izmantojamais ūdens daudzums ir ap 20 % no izmantojamā ūdens resursa. Ūdens resursu pārvaldi Latvijā īsteno Vides aizsardzības ministrija. Ūdens likumdošana bazējas, galvenokārt, uz veselības aizsardzības jomām un nosāka ūdens kvalitātes standartus dzeršanai un peldēšanai
Vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku Eiropas reģionā vēl joprojām nav pieejami drošs dzeramais ūdens un piemērota kanalizācijas un asenizācijas sistēma. Ūdens apgādes un kanalizācijas un asenizācijas pakalpojumu kvalitāte ir turpinājusi pasliktināties pēdējo piecpadsmit gadu laikā, un tas galvenokārt skar lauku iedzīvotājus.
Viena trešdaļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo valstīs, kur ūdens resursi atrodas zem ievērojama spiediena. Lieli noplūdes apjomi ūdens sadales sistēmās, apūdeņošanas sistēmu slikta pārvaldība un uzturēšana, kā arī neilgtspējīgi audzēšanas modeļi saasina sausuma un ūdens trūkuma ietekmi.
Notekūdeņi ir ūdeņi, kas cilvēka darbības dēļ ir mainījuši savas sākotnējās fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības.…