Bet iekšējos normatīvajos aktos Latvijā darbojas šādi juridiskie instrumenti:
1. Kārtība, kas iestādē nosaka lēmumu pieņemšanas procedūru, amatpersonu un citu darbinieku pienākumu pildīšanu, darba drošību un citus ar iestādes darbību saistītus jautājumus,
2. Nolikums, kas nosaka iestādes uzbūvi un darba organizāciju,
3. Reglaments, kas nosaka iestādes struktūrvienību uzbūvi un darbību,
4. Ieteikumi, kas nosaka normatīvajos aktos piešķirtās rīcības brīvības izmantošanu, paredzot vienādu rīcību vienveidīgos gadījumos. Atsevišķos gadījumos ieteikumus var apiet, ja tam ir pietiekams pamatojums,
5. Instrukcijas, kas nosaka ārēju normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu piemērošanu.
No visa šī uzrakstītā izriet tas, ka starp abām valstu juridiskajiem instrumentiem, ir palielas atšķirības un mazāk kopīgu instrumentu veidi. Tas varētu būt saistīts ar to, ka Latvijā ir mazākā mērogā jādomā, savukārt, ES ir jādomā plašāk. Tomēr ir lietas, kas ir kopīgas abās.
Secinājumi
No visa uzrakstīta var secināt, ka ūdens aizsardzība un apsaimniekošana ir aktuāla problēma, tādēļ ir izveidotas dažādas konvekcijas, direktīvas un likumi, lai pasargātu ūdeni no piesārņošanas ūdens tiktu pareizi apsaimniekots. Pašlaik ūdens izmantošana notiek lielos apmēros, tādēļ ir pareizi tā jāizsaimnieko, tādēļ ir dažādi likumi un direktīvas, lai kontrolētu ūdens apsaimniekošanu. Kā viens no pasākumiem, ko veic ir ūdeņu monitorings. Tas ir svarīgs process, jo tas ir veids, lai sistemātiski, regulāri un mērķtiecīgi veiktu ūdeņu stāvokļa novērojumus, mērījumus un analīzi, tādā veidā palīdzot noteikt vai ir kāds piesārņojums, kā arī ļauj kontrolēt ūdens kvalitāti. Pastāv atšķirības starp ES un Latvijā pastāvošajiem juridiskajiem instrumentiem, jo ES ir vairāk jādomā plašāk, bet Latvijai mazākā mērogā. Ir dažādas jomas, kas saistītas ar vides jautājumiem, kā arī tām ir ietekme uz ūdens vidi.
…
