1. Ūdensvada tikla armatūra
Lai varētu normāli ekspluatēt ūdensvada tīklu, uz tā uzstāda sekojošu armatūru: noslēdzoši - regulējošu (aizbīdņi, ventiļi), ūdensizdales (brīvkrāni, ugunsdzēsības hidranti) un drošības (drošības vārsti un gaisa ventiļi jeb vantūži).
Aizbīdņi kalpo ūdens caurplūduma sadales regulēšanai tīklā, kā arī atsevišķu tīkla posmu atslēgšanai to remonta vai apskates laikā.
Aizbīdņus iedala paralēlos un ķīļveida aizbīdņos.
Lai atvieglotu lielu diametru aizbīdņu atvēršanu, tiem ierīko apvedlīniju, uz kuras atrodas mazāka diametra aizbīdnis. Pēc tā atvēršanas spiediens abās lielā aizbīdņa puses izlīdzinās, tādejādi atvieglojot tā atvēršanu.
Lai novērstu hidraulisko triecienu, aizbīdņus atver un aizver lēni.
Lielu izmēru aizbīdņiem var būt arī elektriska vai hidrauliska piedziņa, kas nodrošina iespēju vadīt aizbīdņu darbu no attāluma, kā arī to automatizēt.
Aizbīdņus uzstāda ūdensvada līniju atzarošanās vietās no maģistrāles, kā arī uz tās, tais¬nos posmos, ik pēc 300-500 m.
Aizbīdņu ierīkošanas vietas izbūve skatakas.
Brīvkrāni. Tos ierīko apdzīvotu vietu vai atsevišķu ēku apgādāšanai ar ūdeni gadījumos, ja tajās nav iekšējā ūdensvada. Tos izvieto tā, lai tā darbības rādiuss nepārsniegtu 100 m.
Brīvkrāna konstrukcijā izmantots ežekcijas princips. Lai brīvkrāns darbotos, spiedienam tīklā jābūt ne mazākam par 0,1 MPa.
Hidranti. Ugunsdzēsības hidrantu izvietojumam tīklā jānodrošina jebkuras ēkas vai bū¬ves ārējā ugunsdzēšana. Attālumu starp tiem aprēķina, ņemot vērā kopējo ugunsdzēsības ūdens patēriņu un attiecīgā hidranta tipa caurlaides spēju. Tos uzstāda uz ārējā tīkla ne tuvāk par 5 m no ēku sienām un ne tālāk par 2,5 m no brauktuves malas. Jābūt nodrošinātai ugun¬sdzēsēju mašīnas piebraukšanas iespējai.
Hidranti mēdz būt virszemes un apakšzemes, kurus izvieto speciālās skatakas. Ūdeni caur hidrantu var iegūt tikai ar speciālas ierīces - stendera starpniecību, kas ietilpst ugunsdzē¬sēju mašīnas komplektā.
…
