Mūsdienu tehnoloģiju bagātajā laikmetā ir nepieciešams milzīgs daudzums enerģijas, lai spētu apmierināt cilvēces augošās prasības. Kā viens no piemēriem ir augošais pieprasījums pēc naftas produkta – fosilās degvielas, kura ir nepieciešama, lai darbinātu ne tikai transporta līdzekļus, bet arī ģeneratorus, apsildes iekārtas, kur elektroenerģija vai cita veida enerģija nav pieejama. Taču ir izskanējuši dažādi apgalvojumi, ka naftas krājumi ar līdzšinēju tās patēriņu varētu izbeigties jau tuvāko 30 – 40 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas raksturīgas alternatīvas fosilajai degvielai. Pašreiz pastāv jau vairāki, lieli projekti un pētnieciski darbi par to, kas varētu aizstāt fosilo kurināmo, piemēram, lielie auto koncerni Saab, BMW, Crysler, Honda jau izstrādājuši vairākus automobiļus, kuri pārvietojas ar alternatīvajām degvielām, tas ir, ūdeņradi, biodegvielu, elektroenerģiju. Mūsu zinātniskā darba tēmai izvēlējāmies tuvāk izpētīt ūdeņradi kā alternatīvu fosilajam kurināmajam. Šī tēma ir aktuāla, jo jau mūsu paaudzes laikā būs jāizvēlas piemērotākais aizvietotājs fosilajam kurināmajam. Šajā Zinātniski Pētnieciskajā darbā lielākā uzmanība vērsta uz ūdeņraža protonu apmaiņas membrānas dzinēju, kas ražo elektroenerģiju. Zinātniski pētnieciskajam darbam izvirzījām šādus mērķus:
Apgūt pētnieciskā darba iemaņas,
Veidot iemaņas patstāvīgai informācijas ieguvei un pašizglītošanās procesam,
Izpētīt ūdeņraža protonu apmaiņas membrānas dzinēju
Tā darbības principus,
Priekšrocības…