Cilvēkam ir nepieciešamība būt informētam. Mūsdienās tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušas, un viss ir tik ļoti digitalizēts, ka paši varam izvēlēties, kur gūstam sev nepieciešamo informāciju. Bet nenoliegsim, ka televīzija ir viens no biežam izmantotajiem kanāliem informācijas iegūšanai. Līdz ar to, arī ziņu raidījumi ir plaši skatīti. Latvijā ir gan rīta raidījumi, gan dienas, gan vakara ziņas, kā arī ir vairākas kompānijas, kas šīs ziņas veido, piemēram, LNT (Latvijas Neatkarīgā televīzija), TV3, LTV1, LTV7, krievu valodā TV5. Četras televīzijas Latvijā, tā ir liela konkurence, jo katrai no tām ir „jāpievilina” auditorija ar saviem paņēmieniem. „Jebkuras televīzijas ziņu veidotāji nopietni strādā pie ziņu raidījuma
izveidošanas, ne tikai cīņā par auditorijas uzmanību, bet arī savstarpēji konkurējot.”1
Pārraidītajām ziņām ir raksturīgi pārraidīt gan vietējās, gan ārzemju ziņas.
Ārzemju ziņas – informācija par attiecībām starp valdībām, īpaši tām, kurām kāda
saistība ar valsti, kurā darbojas konkrētais medijs. No ārzemēm var būt ziņas gan
par katastrofām, kariem, neparastiem notikumiem, sportu u.c.
Vietējās ziņas – atspoguļo notikumus, kuriem nav nacionālas nozīmes, bet tās
kopumā dod priekšstatus un faktus par notikumiem valstī.2
Ziņu skatīšanās nebūt nav tikai informācijas iegūšana, bet auditorija to izmanto arī kā relaksāciju un izklaidi. „Cilvēki tajās smeļas ne tikai informāciju, bet arī gūst inteliģences un izziņas apmierinājumu – būt iesaistītiem sabiedriskajā vidē. Semjuels Vinčs (Samuel Winch) uzskata, ka ziņu pārraide savā veidā ir arī izklaide.”3
Es analizēšu 26. 27 un 28. oktobra TV3 un LNT vakara ziņas. Sākumā ir katra raidījuma atsevišķa analīze, pēc katras dienas – neliela katras dienas analīze (konkrēti par dienas kārtību), bet darba beigās, esmu salīdzinājusi vispār TV3 un LNT vakara ziņu raidījumus.…
