Par arvien izteiktāku mūsdienu laikmeta tendenci kļūst ekoloģisks dzīvesveids: ceļošanā, pārtikā un apģērbā.
Vēl nesen zaļā mode tika uzskatīta par dažu dīvainu cilvēku padarīšanu. Ierindojot viņus tajā pašā kategorijā, kur jau mīt tie, kas protestē, piemēram, pret kažokādas un ādas izmantošanu modes industrijā utt. Sociālā atbildība un ekoloģisks dizains ir šābrīža modes industrijas goda lieta. Dzīvesveida sastāvdaļa, kas aptver visu iespējamo, sākot no ekoloģiskas pārtikas, dizaina un beidzot ar ekoloģiskām viesnīcām. Kā populārāko no laikmeta tendencēm to nesen minējis arī ietekmīgais industrijas laikraksts WWD. Ja agrāk šķita, ka būt zaļam nozīmē no kaut kā atteikties, tagad zaļums tiek piedāvāts kā jauna, konkurētspējīga pieredze. Izvēlēties zaļu dzīvesveidu ir stils.
Ekomode būtībā nav nekas jauns. Zaļais dzīvesveids virmojis gaisā jau no hipiju laikiem un bijis aktuāls arī pagājušā gadsimta 90.gados. Par reveransu ekomodei tikusi uzskatīta gan pēdējos gados populārā vintage tendence, gan neskaitāmie skandāli par trešās pasaules lētā darbaspēka un bērnu izmantošanu rietumu civilizācijas patērētājkultūras iegribu apmierināšanai. Taču vismaz modes pasaulē pēdējā laika lielākais pavērsiens zaļā karoga virzienā saistīts ar audumu industriju.
Ekomodes mērķis ir gatavot ne vien dabai draudzīgus apģērbus, bet arī tādus apģērbus, kas nekaitētu to valkātāju un to izgatavotāju veselībai.
Ekomodes apģērbi:
tiek gatavoti no organiska materiāla, tāda kā, kokvilna, kas tikusi audzēta neizmantojot pesticīdus, vai zīds, kuru „izgatavotāji” zīdtārpiņi būtu baroti ar organiska koka lapām.
netiek balināti vai krāsoti ar kaitīgām ķimikālijām.
bieži vien tiek gatavoti no otrreiz pārstrādāta auduma vai arī izmantojot audumu otrreiz. Augstas kvalitātes tērpi var tikt pagatavoti no lietotiem apģērbiem vai pat pārstrādātām plastmasas pudelēm.
tiek gatavoti tā lai cilvēki tās varētu lietot pēc iespējas ilgāk.
nāk no ražotnēm, kur to darbiniekiem tiek maksāta taisnīga alga un tiem ir labi darba apstākļi (nekaitīgi to veselībai).…
