Secinājumi
1. Eiropas kultūras galvaspilsētas titula piešķiršana veicina tūristu pieplūdumu konkrētajai valstij.Tas veicina konkrētās pilsētas, valsts atpazīstamību ne tikai vietējā, bet arī starp-tautiskā līmenī. Respektīvi, tas ir arī ievērojams ieguldījums valsts ekonomikas attīstībā.
2. Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu galvenokārt apmeklē ārvalstu tūristi vecuma grupā no 18- 25 gadiem. Pārsvarā tie ir jaunieši, studenti, kuriem interesē jaunu valstu izzināša-na. Tūristi, kas apmeklē Rīgu, pārsvarā ir no Eiropas valstīm- Austrijas, Lietuvas, Igauni-jas, Dānijas, Spānijas u.c..
3. Populārākais informācijas ieguves veids ir interneta resursi, kā arī no draugi un paziņas. Mūsdienu jauniešiem internets ir pieejam gandrīz visu laiku, jo mobilais telefons vienmēr ir līdzi un jebkurā brīdī ir iespēja apmeklēt dažādas interneta vietnes.
4. Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programma sevī ietver dažādus kultūras pasā-kumus, kas ir veidoti tā, lai piesaistītu dažādu paaudžu cilvēkus.
5. Ārvalstu tūristiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu programma šķiet pietiekoši plaša un tās saistošākie pasākumi liekas koncerti, izstādes, šovi, pasākumi, kuros viņi paši var piedalīties, kā, piemēram, dažāda veida akcijas. Tūristi labprāt apmeklētu arī pilsētvides objektus, kas ir izvietoti dažādās pilsētas daļās, performances, kā arī dažāda veida izrādes.
6. Lielākā daļa ārvalstu tūristu nezināja, ka Rīga 2014. gadā ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, līdz ar to arī to ceļojuma mērķis nebija šī pasākuma apmeklējums. Tie tūristi, kas zināja par šo Rīgas titulu, savu ceļojumu saistīja tieši ar šo kultūras pasākumu kopumu apmeklēšanu.
…