Šobrīd pasaulē par vienu no perspektīvākajām ekonomikas nozarēm atzīst tūrismu. No tautsaimniecības izaugsmes viedokļa tūrismam ir raksturīgs ievērojams multiplikatīvais efekts: tā rada jaunas darba vietas kā pašā nozarē, tā tieši un netieši saistītajās nozarēs, ir nodokļa maksātāja valsts un pašvaldību budžetā, investīciju un uzkrājumu avots, sniedz attīstības un izlīdzināšanās iespējas reģionos.
Pasaules tūrisma organizācija prognozē būtisku tūrisma pieaugumu Baltijas jūras reģionā (1. ielikums) – pilsētu apskates programmas, kultūras un konferenču tūrismu, burāšanu u.c. Arī Latvijai ar tās nepārblīvēto dzīves telpu, mēreno klimatu, bagāto dabas un kultūras mantojumu, maz pārveidoto dabu, kūrortu tradīcijām, kvalificētiem speciālistiem paveras plašas iespējas kļūt par pievilcīgu tūrisma galamērķi.
1. ielikums.
Pasaules tūrisma organizācijas prognozes par tūrisma attīstību.
Pasaules tūrisma organizācija prognozē, ka 2020. gadā kopējais tūristu skaits pasaulē palielināsies līdz 1,6 miljardiem ceļot gribētāju gadā pašreizējo 625 milj. vietā. Kopējie ceļotāju izdevumi sasniegtu 2 triljonus ASV dolāru gadā, salīdzinot ar 445 miljardiem dolāru šobrīd.
Globālā mērogā līdz 2020. gadam par populārāko mērķreģionu kļūs Eiropa, ceļotāju skaitam sasniedzot 717 milj. gadā un tādējādi divkāršojot pašreizējo iebraucošo ceļotāju skaitu šajā reģionā. Jau šobrīd tūrisma nozare Eiropas Savienībā nodrošina 5,5% no IKP , līdz 6% no kopējās nodarbinātības un vairāk nekā 60% no pakalpojumu sektora eksporta. Līdz 2010 .gadam tiešā veidā tūrisms radīs ES vairāk nekā 2 milj. darba vietu (aptuveni 9% no kopējās nodarbinātības), tūrismam pozitīvi ietekmējot citas nozares, kopējais jaunradīto darba vietu efekts var būt vēl lielāks.
Šajā kontekstā ļoti būtiska ir Pasaules tūrisma aģentūras prognoze, ka visas Eiropas mērogā laikā līdz 2020. gadam tieši Baltijas jūras reģions piedzīvos vislielāko tūrisma pieaugumu (tas balstīts uz kruīziem, pārlidojumiem un burāšanu, iekšzemes autobusu un automobīļu maršrutiem, īslaicīgām pilsētu apskates programmām, kultūras tūrisma maršrutiem un ceļiem). Tas nozīmē, ka Latvijai kā Baltijas jūras reģionam piederošai valstij paveras iespējas izmantot paredzamās tūrisma konjunktūras tendences sev labvēlīgā virzienā, veidojot tūrisma nozari kā vienu no valsts ekonomiskās attīstības stūrakmeņiem.
Tomēr jāatzīst, ka joprojām Latvijā netiek izmantotas tūrisma attīstībai nozīmīgas iespējas. Ņemot vērā, ka Latvijā tūrisma satelītkontu sistēmas ieviešana ir tikai uzsākta, precīzu tūrisma nozares ieguldījumu Latvijas ekonomikā ir grūti noteikt. Latvijas maksājumu bilances dati rāda, ka tūrisma pakalpojuma eksporta īpatsvars IKP Latvijā ir 1,6% (2000. gada dati). Eiropas Savienības valstīs (TSA Research Summary and Highlights, World Travel an Tourism Council,2000.) tas vidēji ir 4,2% (Spānija – 7,6%, Luksemburga – 2,5%), Centrāl- un Austrumeiropas valstīs – no 10% (Igaunija) līdz 1,4% (Rumānija). Tūrismā tieši nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā Latvijā ir 0,34%, bet netieši nodarbināto skaits sasniedz aptuveni 5%. Tūrisma attīstību var salīdzināt starptautiskajā mērogā, izmantojot rādītāju – ārvalstu tūristi (vairāk dienu ceļotāji) uz 1 iedzīvotāju. Latvijā 2001 .gadā šis rādītājs bija 0,3, salīdzinājumam Lietuvā – 0,4, Igaunijā – 0,7, bet tādās tūrisma zemēs kā Šveice, Čehija, Ungārija – 1,6, Austrija – 2,2.
Par tūrisma attīstības tendencēm var spriest arī pēc valsts robežu šķērsojošo personu skaita pieauguma dinamikas (1. tabula).…
