Valsts nosaukums: Bundesrepublik Deutschland (Vācijas Federatīvā Republika)
Valsts iekārta: parlamentāra federatīva republika
Galvaspilsēta: Berlīne (3,47 milj. iedzīvotāji)
Platība: 357 021km2 (sauszeme – 349 223km2, ūdens – 7 798km2)
Iedzīvotāju skaits: 82,057,000
Naudas vienība: Euro (Nacionālā naudas vienība, kura iziet no aprites – Vācu marka – DM)
Valodas: vācu, dāņu (runā dāņu minoritāte Šlēzvigas – Holšteinas ziemeļos, kā arī māca skolā), sorbu, frīzu, turku. Tiek runāts arī angļu valodā, kā arī franču – sevišķi Zārā. Reģionālie dialekti bieži stipri atšķiras no standarta vācu valodas.
Reliģijas: protestanti (38%), katoļi (34%), musulmaņi u.c.
Laiks: GMT +1 (GMT +2 no pēdējās marta svētdienas līdz sestdienai pirms pēdējās oktobra svētdienas)
Robežojas ar Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu, Holandi, Poliju, Šveici un Zviedriju.
Krasta līnija: 2 389 km.
Autoceļu kopgarums: 633 000 km
Dzelzceļu kopgarums: 43 966 km
Riteņbraucēju celiņu kopgarums: 40 000 km
Valsts ūdensceļu kopgarums: 10 000 km
Valsts iedalās 16 pavalstīs: Bādene - Virtemberga, Bavārija, Berlīne, Brandenburga, Brēmene, Hamburga, Hesene, Lejassaksija, Meklenburga – Priekšpomerānija, Ziemeļreina – Vestfālene, Reinzeme - Pfalca, Zāra, Saksija, Saksija – Anhalte, Šlēzviga – Holšteina, Tīringene.
Meži: ¼ no valsts teritorijas.
Vācija ir ceturtā lielākā valsts Eiropā pēc Krievijas Eiropas daļas (Krievijas daļa, kas atrodas uz Rietumiem no Urālu kalniem), Francijas un Spānijas. Ziemeļos Vācija robežojas ar Ziemeļjūru, Dāniju un Baltijas jūru, austrumos – ar Poliju un Čehiju, Dienvidos – ar Austriju un Šveici, un Rietumos – ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju un Nīderlandi. No Vācijas ziemeļu tālākā punkta līdz dienvidu tālākajam punktam ir aptuveni 800km, savukārt, attiecīgi no rietumiem līdz austrumiem – aptuveni 600 km. (Melbārde 1995)
Vācijas reljefu raksturo trīs joslas: plašas zemienes un līdzenumi ziemeļos, vidēji augstu, erozijas nogludinātu kalnu rajoni centrālajā daļā un Austrumalpu augstkalnu apgabals dienvidos. Ziemeļu daļas līdzenumos ir auglīgas lauksaimniecības zemju platības, liela to daļa iekopta, nosusinot purvus un atkarojot zemi jūrai. Kalnaino apvidu šķērso plašas upju ielejas: Reinas, Verras, Fuldas, Elbas, Donavas augšteces. Tas ir saimnieciski visvairāk apgūtais Vācijas apgabals ar lielām pilsētām un rūpniecības centriem. Dabiskās ainavas vislabāk saglabājušās Alpos. Vācijas dienvidi ir ekoloģiski vistīrākais apgabals ar gleznainām ainavām, labiem klimatiskajiem apstākļiem, lielu rekreācijas resursu potenciālu. (Melbārde 1995)
Vācijā ir mērens jūras klimats, kas pakāpeniski virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem kļūst kontinentālāks. Vidējā temperatūra janvārī svārstās no +1,5 līdz -3 ºC, jūlijā tā ir +16, +20 ºC robežās, kas ļauj audzēt arī daudzas siltummīlošas kultūras. Nokrišņu daudzums – 600 – 800 mm gadā. (Melbārde 1995).…
