Cik zināms, tūrisms šobrīd ieņem vienu no vadošajām vietām daudzu pasaules valstu ekonomikā. Dažās valstīs tā ir nozare, kura dod vislielāko iekšzemes kopproduktu un nodrošina ar darbu vislielāko iedzīvotāju skaitu. Piemēram, Šveicē tūrisma un pakalpojumu industrijā strādā ~60% no visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem, šī nozare ieņem otro vietu pēc iekšzemes kopprodukta (1993.g.).
Latvijā tūrisms vēl ir diezgan neattīstīta nozare, kas izskaidrojams ar to, ka pirms neatkarības atgūšanas valstī valdīja pavisam citi uzskati par šo uzņēmējdarbības veidu un par uzņēmējdarbību vispār – pastāvēja komandekonomika, kurā visus uzņēmējdarbībā notiekošos procesus regulēja valsts. Tomēr, līdz ar tirgus ekonomikas ienākšanu Latvijā 90. gadu sākumā, sākās būtiskas pārmaiņas visā valsts tautsaimniecībā, sevi sāka pieteikt tādas nozares (tai skaitā tūrisms), kuras agrāk ieņēma tikai otršķirīgu lomu. Šobrīd tūrisma nozarē notiek pakāpeniskas pārmaiņas un tā Latvijā pamazām sāk ieņemt tādu pašu vietu kā citur pasaulē.
Savā darbā es izvēlējos pētīt Latvijas tūrisma firmu pieprasījuma izmaiņas pēdējo gadu laikā, jo, pirmkārt, tieši pieprasījums pēc ceļojumiem, manuprāt, ir viens no galvenajiem rādītājiem, pēc kura var spriest, vai tūrisma nozare attīstās vai nē; otrkārt, nākotnē savu darbu es domāju saistīt ar tūrisma aģentūrām, tāpēc šāda pētījuma veikšana būs būtiska sekmīgas uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Jāsaka, ka galvenos pētījumus es fokusēju tieši uz Rīgas tūrisma firmām, ņemot vērā to, ka lielākā daļa tūrisma firmu ir koncentrētas Rīgā un tās firmas, kas darbojas citur Latvijā, pārsvarā ir lielo, Rīgā esošo firmu filiāles.
…
