Tūristu sadalījums pēc demogrāfijas un nodarbošanās bija visai dažāds, tomēr ceļošana populārāka bija tieši strādājošo vidū. Kolhozu organizētas ekskursijas, arodbiedrību reizi gadā piešķirtie atvieglojumi, ceļazīmju saņemšana kā atalgojums par labu darbu ir daži no iemesliem tam. Ekskursijās devās arī skolnieku grupas, klases ekskursijas parasti tika organizētas vidēji reizi gadā. Skolnieku vidū populāri galamērķi bija Tērvete, Sigulda, iecienīts bija arī zooloģiskais parks Rīgā. Pēc izlaiduma skolnieki bieži vien devās 2 dienu ekskursijās, ļoti populārs galamērķis šādos braucienos bija Kuršu kāpa Lietuvā (Barščausks 2011).
Tūristiem, protams, svarīgas ir arī ēdināšanas iespējas un naktsmītnes. Latvijā pagājušā gadsimta 80. gados populārākās naktsmītnes bija viesnīcas, kempingu bija samērā maz, un tā kā tūrisms laukos gandrīz vispār netika attīstīts, tad līdz ar to naktsmītnes tur bija samērā reta parādība. Šajā periodā populāras bija kolhoza ēdnīcas, to bija daudz, cenas tur bija zemas, taču tās bija atvērtas vien pāris stundas dienā. Tas saistāms ar to, ka gandrīz visi ēdnīcu apmeklētāji bija kolhozos strādājošie, kas tās apmeklēja tikai pusdienās (Barščausks 2011).
Izdarot secinājumus, galvenais par, ko var runāt attiecībā uz tūrismu Latvijā 1980. gados ir ierobežotās ceļošanas iespējas, kā rezultātā tādi šobrīd populāri galamērķi kā Turcija, Ēģipte, Zviedrija utt. latviešiem tolaik bija drīzāk tāls un nesasniedzams sapnis. Taču no otras puses, Padomju Savienība tomēr bija liels reģions, tās apceļošana bija iespējama katram un tūristi nebūt mājās neatgriezās vīlušies. Tieši politiskā iekārta un savienībā pastāvošā ideoloģija bija tie faktori, kas tūrisma nozari tolaik ietekmēja visstiprāk.
…