Klaipēda - lielākā Baltijas valstu osta, trešā lielākā pilsēta Lietuvā ar 200 000 lielu iedzīvotāju skaitu. Tā atrodas Lietuvas austrumu krastā, kur Kuršu jūras šaurums savienojas ar Baltijas jūru. Klaipēda ir viena no svarīgākajām Lietuvas pilsētām ar neaizsalstošu ostu, kas stiepjas 15 km garumā. Tā ir nozīmīgs jūras transporta centrs ar starptautisku prāmju ostu, naftas eksporta, tirdzniecības un zvejas ostām. (randburg.com 2003, ER)
Pilsēta plešas 6706 ha platībā, no kuriem 1914 ha ir klāti ar mežiem. (LITNET svetainė 2003, ER)
Vēsturnieki apgalvo, ka seno baltu apmetne Danes upes grīvā bijusi 1.gs.m.ē. Tas bija zvejnieku ciemats, kuram bieži nācās atvairīt vikingu uzbrukumus. 1252.gadā Klaipēdu ieņēma Livonijas Ordenis. (Tas arī ir oficiālais Klaipēdas dibināšanas gads) Tā rezultātā tur tika uzcelta Mēmelburgas mūra pils vecās lietuviešu koka pils vietā. Lai arī Lietuvieši centās atgūt pilsētu, tas beidzās bez rezultātiem. Pat pēc uzvaras Žalgira kaujā 1410. gadā, kad Lietuvieši spēja atgūt Žemaitijas (R-Lietuvas) lielāko daļu, Klaipēda palika vāciešu rokās. Nākamos gadsimtus Klaipēda palika dažādu iekarotāju rokās. 17.gs. (1629-1635) Klaipēdu nopostīja zviedru armija. 18.gs. vidū 5 gadus (1757 -1762) pilsētu pārvaldīja cariskā Krievija. Klaipēda kļuva par Prūsijas karaļu rezidenci pēc tam, kad franču armija okupēja Berlīni 1807. gadā. Pēc Otrā Reiha izveidošanās 1871. gadā, teritorijā dzīvojošās minoritātes sāka strauji ģermanizēties. (Lithuania Academic and Research Network Litnet (MII Computers Networks Laboratory) server 2003, ER)
Pēc Vācijas sakāves I Pasaules Karā, pilsēta un viss Klaipēdas reģions kļuva par Antantes valstu protektorātu (1919). No 1920. gada 13. februāra Klaipēdu pārvaldīja franču okupācijas spēki. 1923. gada decembrī pilsētā notika liela sacelšanās, kuru vadīja lietuviešu valdība. Šī sacelšanās noteica Klaipēdas reģiona nākotni. Visa teritorija ar ostu tika atgriezta Lietuvai ar pašpārvaldes tiesībām. Tomēr 1939. gada 22. martā Klaipēdu, vienīgo Lietuvas jūras ostu sagrāba Nacistiskā Vācija. Pats Hitlers nākamajā dienā ieradās Klaipēdā, lai teiktu runu un paziņotu, ka no šī brīža Klaipēda uz visiem laikiem piederēs Vācijai. Savukārt, 1945. gada 28. janvārī Klaipēdu okupē PSRS. Pēc kara pilsēta bija stipri cietusi un pilsētā bija palikusi tikai neliela daļa iedzīvotāju. Padomju varas gados (1945-1990) tika atjaunota liela daļa vērtīgu celtņu. No 7 baznīcām gan bija atlikušas tikai 2. Klaipēda kļuva par industriālu pilsētu; tā izpletās tālu aiz tās senajām robežām.…
