Tūrismam tautsaimniecībā ir nozīmīga loma. Pretstatā uz ražošanu orientētajām ekonomikas nozarēm, tādām kā lauksaimniecība vai taustāmu preču izgatavošana, tūrisma ekonomikas apjomu un struktūru tieši nosaka tūristu patēriņš un tādēļ to patiesībā neuztver kā sektoru tautsaimniecības uzskaitē. Sarežģītība veidojas no tā, ka tūrisma aktivitātes notiek visdažādākajās ekonomikas sfērās vai otrādi, nozarēs tiek ražotas tūrisma preces un sniegti pakalpojumi, kas sākotnēji var vispār nešķist svarīgi tūrismam.
Pieejamā tūrisma statistika un tautsaimniecības uzskaite spēj atspoguļot tūrisma tautsaimniecisko savijumu daudzveidību nepietiekami; turklāt monetārie lielumi trūkst gandrīz vispār.
Paaugstinājumi ir vērsti tikai uz dažiem (kaut arī svarīgiem) aspektiem (ierašanās, nakšņošanas) vai arī runa ir par pilnīgi globāliem skaitļiem (ceļošanas satiksmes bilance). Kopumā aplūkojot var secināt, ka tūrisma sistēmu attiecībā uz tās sarežģītību var atspoguļot nepilnīgi. Lai noteiktu tūrisma ekonomikas monetāro apmēru, kā arī izveidotu pamatu noritošās attīstības novērošanai, piemērota pieeja – kā arī starptautisku organizāciju ieteikums - ir tūrisma satelītkonta (TSA) izveidošana. TSA balstās uz daudziem tūrismam svarīgiem datiem, pie kam, lai veiktu rūpīgu iegūto rādītāju interpretēšanu, ir nepieciešama sapratne par būtiskām ekonomiskām mijiedarbībām un cēloņiem, lai varētu izdarīt tūrismā un ekonomikas politikā izmantojamus secinājumus. Šajā aspektā tas ir svarīgi, jo TSA vadās tikai pēc tiešām attiecībām starp tūristiem un ražotājiem, tātad vērā neņem netiešas pakalpojumu formas, kā arī starp pieprasījumu makro līmenī (darba un biznesa braucieni), to pieskaita vispirms pie gala pieprasījuma TSA sfērā.
Jau kopš 70-to gadu sākuma tiešo un netiešo tūrisma ekonomisko nozīmi vērtē pamatojoties uz izlietoto resursu un iegūto rezultātu analīzi caur WIFO. Izlietoto resursu un iegūto rezultātu analīzes trūkums – tā gan sniedz konsekventu makroekonomisko redzesloku, tomēr tas ir pieejams tikai piecus līdz desmit gadus.…
