-
Tūrisma plānošana Līgatnes novadā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 5 | |
1. | Līgatnes novada vispārējais raksturojums | 6 |
Ģeogrāfiskais stāvoklis | 6 | |
Teritorija | 7 | |
Iedzīvotāji un vēsture | 7 | |
1.4. | Izglītība, kultūra | 8 |
2. | Tūrisma infrastruktūra un piesaistes objekti Līgatnes novadā | 9 |
2.1. | Infrastruktūra | 9 |
2.2 | Piesaistes objekti Līgatnes novadā | 10 |
Tūrisma produkti un objekti Līgatnes novadā | 10 | |
4. | Līgatnes novada 2010.gada budžets | 13 |
5. | Ilgtspējīga tūrisma attīstības perspektīvas | 14 |
6. | Līgatnes tūrisma objektu apmeklētības statistiska | 14 |
Secinājumi | 15 | |
Priekšlikumi | 15 | |
Izmantotā literatūra | 17 |
Tūrisma nozare ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Ar tūrisma saistīto pakalpojumu eksports 2007. gadā sasniedza 343 miljonus latu, bet tas bija 2007 gada. Pēc strauja tūrisma pakalpojumu eksporta pieauguma no 2005. līdz 2008. gadam (vidēji par 28%), 2009. gadā tūrisma nozare saņēma smagu triecienu. Kritās Latvijas iedzīvotāju tūrisma pakalpojumu patēriņš, arī ārzemnieki Latvijas naktsmītnēs pavadīja par gandrīz piektdaļu mazāk nakšu, un 2009. gada beigās nodarbinātība tūrisma sektorā bija kritusies par 8% attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Iemesls kritumam bez šaubām nebija tikai nozares pārstāvju tik ļoti uzsvērtā pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana, bet arī straujais pirktspējas kritums kaimiņvalstīs, ceļotāju tendence ietaupīt uz ceļojumu garuma rēķina (mazāk - uz ceļojumu skaita rēķina) krīzes laikā, kā arī Latvijas tūrisma nozares pakalpojumu kvalitātes nozīmīgais kritums, par ko liecina Centrālās Statistikas pārvaldes tūristu aptauju dati.
Raugoties starptautiskajā pieredzē un apskatot tūrisma nozares īpatsvaru citviet Eiropā, varam secināt, ka Latvijas tūrisma izaugsmei vēl ir potenciāls, tomēr tā nevarēs ilgstoši apsteigt kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Pārdotās preces un sniegtie pakalpojumi (kas neietver pasažieru starptautiskos pārvadājumus) ārvalstu tūristiem Latvijā 2009. gadā veidoja 363 milj. latu jeb aptuveni 3% no IKP. Tas ir līdzīgs īpatsvars kā vidēji "vecajās" ES dalībvalstīs, t.sk. Zviedrijā, kā arī Lietuvā, taču mazāks, nekā "jaunajās" ES dalībvalstīs (vidēji 5%), tai skaitā Igaunijā (6%) un it īpaši "rekordistēs" Kiprā (9%) un Maltā (10%). Jāatzīmē arī, ka Latvijai būtiskais un ar tūrismu saistītais pasažieru pārvadājumu eksports 2009. gadā veidoja aptuveni 1% no IKP (no tā apm. 90% bija aviopārvadājumi). Visticamāk, ka salīdzinoši lielas rezerves ir arī "eksotiskāku" tūristu piesaistē, jo līdz 2008. gadam visvairāk ieceļotāju bija no Lietuvas (33%) un Igaunijas (16%), 27% - no pārējām ES valstīm, bet 17% - no NVS, galvenokārt Krievijas. …
Apkopoti un attēloti teritorijas plānā informāciju par esošo tūrisma infrastruktūru un piesaistes objektiem; Novērtēts un analizēts esošās infrastruktūras stāvoklis; Apkopota apmeklētības statistiska TIC, TIP, tūrisma objektos u.c., 2010. gada budžets Novērtēt esošie tūrisma plāni; Aprakstīti un izvērtēti zināmie tūrisma produkti, piedāvātie maršruti un objekti; Izvērtēti ilgtspējīgas tūrisma (vidi saglabājoša, sociāli taisnīga un ekonomiski efektīva) attīstības perspektīvas.
- Lauku tūrisms Kurzemes novadā
- Tūrisma pakalpojumu mārketings
- Tūrisma plānošana Līgatnes novadā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Tūrisma pakalpojumu mārketings
Referāts augstskolai18
-
Lauku tūrisms Kurzemes novadā
Referāts augstskolai19
-
Tūrisma attīstības iespējas Talsos
Referāts augstskolai15
-
Tūrisma plānošana Jelgavas pilsētā
Referāts augstskolai6
-
Lauku tūrisma produkta sasniedzamība Kurzemes novadā
Referāts augstskolai28