1.1. Tūrisma pieprasījuma būtība un jēdziens.
Viens no bāzes jēdzieniem, kas ir marketinga zinātnes pamatā ir cilvēku vajadzības. Vajadzība ir cilvēka apzināšanas, ka viņam kaut kas pietrūkst. Cilvēku vajadzības ir ļoti daudzveidīgas un komplicētas. Tie ietver fiziskās vajadzības, tādas kā ēdināšana, apģērbi, siltums un dzīvesvieta; sociālās vajadzības pēc piederības pie kādas sociālās grupas, pēc drošības, mīlestības, prieka, izpriecēs. Tās ir arī vajadzības pēc atpazīstamības, slavas; tās ir personīgas vajadzības pēc zināšanām un pašizteiksmes. Visas šīs sastāvdaļas ir katra cilvēka būtības neatņemamā daļa, tās nav mārketologu izgudrojumi.
Otrs mārketinga svarīgs jēdziens ir cilvēka vēlmes. Tās ir vajadzību konkrētas formas, kuras veidojas no cilvēku vajadzībām gan sabiedrības, gan personas īpašību ietekmē. Vēlmes ir savdabīgie mehānismi ar kuru starpību cilvēki ziņo par savām vajadzībām. Bet nedrīkst jaukt vajadzības un vēlmes – ja cilvēkam ir vajadzība pēc zināšanām, tad viņam ir vēlme nopirkt grāmatu. Nedrīkst aizmirst, ka konkrēts produkts pats par sevi ir tikai instruments vajadzību apmierināšanai.
Cilvēku vēlmes ir gandrīz neierobežotas, bet resursi ir gan ierobežoti. Tāpēc cilvēki var iegādāties tikai tos produktus, kuri lielākā mērā, nekā citi, var apmierināt viņu vēlmes par to naudu, kādu viņi var iztērēt katrā konkrētā gadījumā. Ja cilvēku vēlmes satiekas ar pirkšanas iespējam, rodas pircēju pieprasījums. Patērētāji izskata preces un pakalpojumus kā noteiktu labumu kopums un izvēlas tās kombinācijas, kuras par to pašu naudu piedāvā vislielāko labumu skaitu.
Akadēmiskā terminu datu bāze piedāvā šādu tūrisma pieprasījuma definīciju: tūrisma pakalpojumu pieprasījums ir pilns tūrisma produktu un pakalpojumu apjoms, ko vēlas un ir spējīgi nopirkt kādas teritorijas iedzīvotāji. Tūrisma pakalpojumu pieprasījumu ietekmē pircēju daudzums, viņu ienākumi, iedzīvotāju brīvais laiks, ceļotāju gaume, intereses, reklāma, mode utt.
Pieprasījums pēc ceļojumiem un atpūtas kļūst par vienu no cilvēku dzīves sastāvdaļām. Pat ekonomiskās lejupslīdes laikos, vai arī kad pastāv problēmas kuras izraisa degvielas trūkums, cilvēki turpina ceļot. Iespējams, viņi samazina brauciena ilgumu vai attālumu, aizvietojot attālinātas atpūtas vietas ar tuvākiem galamērķiem, bet tomēr cilvēki nepārtraukti ceļo.
…
