SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1.Tā kā tūrisma jēdzienu nevar tik vienkārši definēt, 1963. gadā ANO Starptautisko Ceļojumu un Tūrisma Konference izstrādāja rekomendācijas un ieteica lietot vārdu „viesis”(visitor), par kuru sauc jebkuru personu, kura apmeklē valsti, kas nav tā patstāvīgā dzīves vieta, ar jebkuru nolūku, izņemot algotu nodarbošanos valstī, kuru apmeklē.
2.Ņemot vērā, ka ceļotāju iedalījums pēc to vēlmēm un interesēm ir atšķirīgs, tūrisma mītņu, maršrutu un servisa izveidotājiem un sniedzējiem jākoncentrējas tieši uz konkrētās mērķauditorijas piesaistīšanu, noturēšanu, vēlmju apmierināšanu un peļņas gūšanu.
3.Ņemot vērā, ka Rīga atrodas ļoti izdevīgā vietā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, tā jau no seniem laikiem ir bijusi saistīta ar intensīviem tirdzniecības un politikas darījumiem, kas bija kā pirmsākums tūrismam Latvijā.
4.Tūrisma attīstības viens no galvenajiem veicinātājiem 19.gadsimtā bija dzelzceļa līnijas atklāšana maršrutā Rīga-Majori, kas stimulēja atpūtnieku pieplūdumu Rīgas Jūrmalas pludmalē.
5.Mūsdienu tūrisma rašanos var saistīt ar 1861.gadu, kad atklāja Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un dzelzceļa pārvalde sāka propagandēt svētdienas izbraukumus uz Ogri un Koknesi, kas bija par iemeslu tūristu pieplūdumam un peļņas gūšanai.
6.Līdz pat 1914.gadam, kad sākās Pirmais pasaules karš, tūrisms bija vairāk saistīts tieši ar kūrortu attīstību, un šajā laikā par lielāko atpūtas vietu tieši veidojās Rīgas jūrmala.
7.Pēc Pirmā pasaules kara, kad tika nodibinātas īpašas tūrisma organizācijas :Latvijas Tūrisma biedrība, Latvijas tūristu klubs, Rīgas starptautiskā ekskursiju biedrība, Latvijas ebreju tūristu biedrība un daudzas citas, kas veicināja tūrisma attīstību, interese par to pieauga.
8.1930.gadā Latvijas tūrisma biedrība tika uzņemta Starptautiskajā tūrisma līgā Romā, kas sekmēja tūrisma attīstību Latvijā.
9.Lai arī padomju gados tūrisma nozare darbojās kā propagandas instruments, tā sekmēja Jūrmalas pilsētas kā kūrorta attīstību, kā arī popularizēja Latvijas vārdu visā PSRS.
10.Ņemot vērā, ka tikko bija atgūta neatkarība, 1991.gadā tūrisma firmas apkalpoja vairāk nekā 79 tūkstošus iebraucēju, kas izskaidrojams ar „Dzelzs priekškara” krišanu.
11.Neatkarības pirmajos gados tūrisma industrija tāpat kā visas pārējās nozares atradās ļoti sliktā stāvoklī augstās hiperinflācijas dēļ, kura sāka normalizēties tikai 1994.gadā.
12.Balstoties uz statistiskajiem rādītājiem var secināt, ka Latvijas tūristi ārzemēs pērn atstājuši par 182 miljoniem latu vairāk nekā ārzemju tūristi Latvijā, kas izskaidrojams ar to, ka Latvijas tūristi ārzemēs pavada vidēji 4 dienas, bet ārzemju ceļotāji Latvijā tikai 1,4 dienas.
13.Populārākie apskates objekti Latvijā pēc neatkarības atgūšanas lielos vilcienos ir saglabājušies tie paši, kas bija pirms okupācijas perioda, piemēram , Tērvete, Sigulda un citas pilsētas, kā arī jauni objekti, piemēram , Gaujas Nacionālais parks, Rundāles pils muzejs u.c.
14.Latvijā ēdināšanas uzņēmumu skaits pēdējos gados ir mazinājies, jo ekonomiskā krīze ietekmējusi arī ēdināšanas uzņēmumu sfēru.
…
