Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:241065
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.07.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Tūrisma nozares teorētiskie aspekti    5
1.1.  Tūrisma jēdziens un definīcija    5
1.2.  Sezonalitāte tūrismā un tūrisma veidi    7
1.3.  Tūrisma industrija, infrastruktūra un kvalitāte    9
1.4.  Tūrisma produkts, e-bizness un politika    11
2.  Tūrisma nozares attīstības analīze Latvijā    14
2.1.  Galvenie tūrisma nozares statistiskie rādītāji Latvijā 2004. – 2008. gadā    14
2.2.  Tūrisma nozares pārvalde, organizācijas un politika Latvijā    17
2.3.  Tūrisma nozares finansējums Latvijā    19
2.4.  Tūrisma pakalpojumu kvalitāte Latvijā    21
3.  Tūrisma nozares attīstības perspektīvas Latvijā    22
3.1.  Perspektīvākie tūrisma veidi Latvijā    22
3.2.  Infrastruktūras un e-biznesa attīstības perspektīvas Latvijā    25
  Secinājumi un priekšlikumi    27
  zmantoto informācijas avotu saraksts    29
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi un priekšlikumi
Studiju darba gaitā veikto pētījumu rezultātā autore izvirza sekojošus secinājumus:
1. Tūrisma literatūrā tiek dotas dažādas tūrisma definīcijas, taču visās var saskatīt trīs galvenās tūrisma pazīmes. Pirmkārt, tūrists īslaicīgi maina atrašanās vietu, pārvietojas. Otrkārt, tūrists atrodas jaunā vietā, kura ir galvenais ceļojuma mērķis un arī pārvietošanās rezultāts. Treškārt, ceļojuma izdevumiem, tūrista izdevumiem ir patēriņa raksturs.
2. Pēc nozīmes tūrismā tiek iedalīti divi pamatveidi: vietējais tūrisms – ir kādas valsts tūristu aktivitātes, ceļojums savas valsts teritorijā; starptautiskais tūrisms – ir tūrisma ceļojums, ko veic kādas valsts iedzīvotāji ārzemēs, vai citu valstu iedzīvotāju ceļojums konkrētā valstī. Starptautiskajā tūrismā izdala ienākošo tūrismu (ārzemju tūristu ierašanās valstī) un izejošo tūrismu (valsts iedzīvotāju izbraukšanu uz citām valstīm).
3. Galvenie Latvijas tūrisma nozari raksturojušie radītāji 2004.-2008. gadā parādīja pozitīvas tendences. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, tūrisma maksājumu bilance bija negatīva. Baltijas valstu griezumā, salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma attīstības statistikas datus, jāsecina, ka, neskatoties uz ātrajiem izaugsmes tempiem, tūristu skaits Latvijā 2005.-2007. gadā ir viszemākais.
4. Kompetences, atbildību un uzdevumus tūrismā nosaka LR Tūrisma likums un Ministru kabineta noteikumi. Ekonomikas ministrija atbild par tūrisma attīstības politikas izstrādi un īstenošanu. Tūrisma attīstības valsts aģentūra atbild par tūrisma politikas īstenošanu un nodarbojas ar tūrisma mārketingu. Lai nodrošinātu Tūrisma likumā noteikto tūrisma valsts politikas īstenošanu, katru gadu tiek piešķirts finansējums tūrisma attīstībai no valsts budžeta. Tomēr 2008. gadā piešķirtais finansējums nav bijis atbilstošs plānotajam apjomam, un, neņemot vērā inflācijas ietekmi, tas veido mazāk nekā 1/5 daļu no nepieciešamā apjoma.
5. Latvijas tūrisma kvalitāte ne vienmēr atbilst prasībām. Tāpēc, tūrisma kvalitātes novērtēšana un sertificēšana ir ļoti svarīga. Lai uzlabot kvalitātes līmeni Latvijā, tiek ieviestas dažādas kvalitātes sistēmas, tādas kā Zilo karogu kustībā, ekomarķējums „Ekopuķīte”, ”Zaļais sertifikāts” un citas.
6. Latvijai ir labi priekšnosacījumi – izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, bagātais kultūrvēsturiskais mantojums, kūrortu tradīcijas, maz pārveidota daba – lai tā kļūtu par pievilcīgu tūrisma zemi. Tas nozīme, ka Latvijai ir visi nepieciešamie apstākļi, lai attīstītu kultūras, lietišķo, veselības, dabas, lauku, aktīvo un sporta tūrismu.
7. Viena no svarīgākiem tūrisma nozares attīstības perspektīvām Latvijā ir atbilstoša un kvalitatīva infrastruktūra: autoceļu tīkla kvalitātes un caurlaidības uzlabošana; starptautiskās lidostas „Rīga” strauja attīstība; ostu, jūras satiksmes un iekšzemes ūdeņu efektīva izmantošana; dzelzceļa projekta „Rail Baltica” īstenošana; velotransporta izmantošanas veicināšana; virzienu rādītāju izvietošana; bezvadu tīkla pārklājumu attīstība.
8. Pirms pāris gadiem Latvijas tūrisma nozarē liela nozīme bija tūrisma kompānijām, bet tagad tām ir arvien mazāka loma. Cilvēki arvien vairāk izmanto internetu ceļojumu individuālai plānošanai. Nav daudz tūrisma portālu, kas vienlaikus būtu gan informatīvi bagāti, gan arī ļautu iegādāties pakalpojumus un norēķināties par tiem. Tā ir niša, pie kuras tūrisma profesionāļiem vēl ir visas iespējas strādāt, padarot tūrisma pakalpojumus lietotājam arvien pieejamākus.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties