Kuldīga ir pārpilna ar vērtīgiem apskates objektiem. Ja salīdzina mūsdienu mazo neievērojamo pilsētu pašā Kurzemes vidū ar to pilsētu, kurā pirms vairākiem gadsimtiem tika lemts visas Kurzemes un Zemgales liktenis, tad paliek mazliet skumji un atkal jānonāk pie slēdziena, ka nekas nav mūžīgs.
No Kuldīgas apskates objektiem viens no ievērojamākajiem ir Ventas rumba. Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā. Tā augstums ir ap 2 m un platums 110 m (palos līdz 150 m). Pārgāzi veido visai interesanta līkloču līnija. Kreisajā krastā galvenais ir R-A virziens, labajā Z-D virziens.
Ļoti interesanti ir paskatīties uz pārgāzi no kreisā krasta nostājoties iepretī augstākajai pārgāzes vietai. Pārgāzes loks atgādina Kurzemes jūras krasta līniju, ja raugās no Rīgas puses. Bez galvenās pārgāzes zemāk ir vēl daži mazāki slieksnīši. Pārgāzē ir iecirstas daudzas teknes, kas izmantotas zivju ķeršanai. Pēc nostāstiem hercogs Jēkabs 1640.g. izgudrojis vienīgo ierīci Eiropā, kā zivis ķert gaisā.
Pie šīm teknēm novietoti 40 trijkāji ar groziem. Pret straumi ejošie laši un vimbas pārgāzei lēkuši pāri. Ja lēciens neizdevies, tad ūdens zivis atmetis atpakaļ un tās iekritušas grozā. Lašu tagad Ventā vairs nav, izzudušas arī stores (vēl 1892.g. rumbā noķerta 48 kg smaga store), bet vimbas lēcienu pavasarī vēl var novērot.
Peldēšanai ērtākā vieta ir labajā krastā.
Blakus rumbai atrodas mākslīgi radītā Mārtiņa sala. Tā ir mākslīgi radīta rokot rumbai apvedkanālu 17. un 19. gs. Viduslaikos, attīstoties preču ražošanai un tirdzniecībai, hercogs Jēkabs iecerēja izbūvēt kuģiem apvedceļu ap rumbu. Darbus gan iesāka, bet nepabeidza. 1640.g. hercogs Jēkabs lika franču inženieriem spridzināt dolomīta iežus. Taču jau pēc otrā sprādziena pilī sāka plaisāt sienas. Tāpēc spridzināšanu pārtrauca. Tādēļ rumbas apiešanai sāka rakt kanālu, bet kara dēļ nepabeidza.
…
